Kādas ir vecākās zirgu skriešanās sacīkstes, kas notiek arī mūsdienās?

Dažas no pasaulē slavenākajām un iemīļotākajām sacīkstēm, piemēram, Grand National un Čeltenhemas Zelta kauss, kur iespējams veikt derības https://casino-latvia.com/arzemju-kazino/, ir blēņas, ja tās salīdzina ar dažām vecākajām šajā sarakstā iekļautajām sacīkstēm.

Ņemot vērā, ka zirgu skriešanās sacīkstes aizsākās ap 200. gadu pēc mūsu ēras, un pirmais ieraksts par zirgu skriešanās sacīkstēm uz papīra ir datēts ar 1174. gadu, nav pārsteigums, ka sacīkstes aizsākās pirms vairākiem simtiem gadu.

 

Kiplingkotesas derbijs

 

Jebkurā diskusijā par vecākajām zirgu skriešanās sacīkstēm pasaulē ir tikai viena vieta, kur sākt. Kiplingkotesas derbijs, kas tiek rīkots Kiplingkotesā, Jorkšīrā, sākās 1519. gadā. Tās notiek marta trešajā ceturtdienā, gandrīz neatkarīgi no laikapstākļiem. Par tā ilgmūžību liecina tas, ka 2019. gada 21. martā notika 500. pasākuma gada diena.

 

Kā jau var iedomāties, sacensībām ir vairākas īpatnības, kas palīdz tām izcelties no citiem pasākumiem, jo sacensību noteikumos tiek ievērota to vēsture. Piemēram, tās nenotiek hipodromā mūsdienu izpratnē, bet gan gar ceļmalas malu, un par trases uzturēšanu gada laikā starp sacīkstēm tiek maksāti 25 pensi jeb pieci šiliņi vecajā naudā. Šeit ir daži citi noteikumi:

 

Sacensības notiek četrās jūdzēs pa lauku ceļiem un laukiem.

Zirgiem, neskaitot seglu, jāsver desmit akmeņus.

Zirgi, kas piedalās, var būt jebkura vecuma

Visiem zirgiem, kas vēlas piedalīties sacensībās, jābūt pulcētiem pie starta vietas līdz plkst. 11.00 sacensību rītā.

Uzvarētājs saņem 50 sterliņu mārciņas, bet otrās vietas ieguvējs – atlikušo dalības maksas daļu.

Ja sacīkstes netiek rīkotas gada laikā, tās vairs nekad nedrīkst notikt.

 

Carlisle Bell

 

Sacensības pirmo reizi notika 1599. gadā, un to nosaukums ir saistīts ar zvaniem, kas tika piešķirti sacensību pirmajam uzvarētājam. Tas notika karalienes Elizabetes I valdīšanas laikā, un tiek uzskatīts, ka zvani ir senākā balva zirgu skriešanās sacīkstēs. Mūsdienās tos var apskatīt Kārlislas gildes muzejā. Vavada kazino balvas ir pārsteidzošas, no bezmaksas griezieniem spēļu automātos, līdz “wild” un citiem somboliem.

 

Pašus zvanus veido divi īsti zvani, no kuriem pirmais ir divarpus collas diametrā un kuru dāvināja lēdija Dakra. Otrais zvans ir nedaudz mazāks. Saskaņā ar 17. gadsimta ierakstiem šie zvani bija viena no četrām balvām, par kurām sacentās Kārlislas sacīkšu trasē. Domājams, ka zvani kādu laiku bija pazuduši, tikai 19. gadsimta otrajā pusē tie parādījās kastē pilsētas kancelejā. Sudraba zvani bija diezgan izplatīta zirgu skriešanās sacīkšu balva sporta veida pirmsākumos, līdztekus šķīvjiem un naudas balvām.

 

Donkasteras kauss

 

Česteras hipodroms ir vecākais hipodroms pasaulē, taču nevienas no sacīkstēm, kas tur notika 1539. gadā, kad to atklāja, netiek rīkotas arī mūsdienās. Donkasteras tuvumā esošais hipodroms ir redzams kartē, kas datēta ar 1595. gadu, un tas liecina, ka tas nav daudz atpalicis no Česteras, kurā tika rīkotas sacīkstes. Iespējams, tāpēc Donkasteras kausa izcīņa tiek uzskatīta par vecākajām regulētajām zirgu skriešanās sacīkstēm pasaulē.

 

Sacensības pirmo reizi tika rīkotas 1766. gadā, kad tās bija pazīstamas kā Donkasteras Zelta kauss, un tās pastāvēja aptuveni desmit gadus pirms St. Leger Stakes sacīkstes notika pirmo reizi.  Sākotnēji, kad sacīkstes tika rīkotas Cantley Common, tās notika četru jūdžu garumā, bet 1825. gadā tās tika saīsinātas līdz divām jūdzēm un piecām collām. Turpmākajos gados sacīkšu garums tika vairākkārt mainīts, un 1891. gadā tas tika noteikts uz divām jūdzēm un diviem collām, kas kopš tā laika ir saglabājies.

 

St. Leger

 

Šīs sacīkstes, ko bija izdomājis armijas virsnieks un politiķis no šīs apkārtnes vārdā Entonijs Sentlegers, sākotnēji bija iecerētas kā “25 gvineju metiens’’, un tās bija jāskrien divu jūdžu garumā.

 

Tāpat kā Donkasteras kausa izcīņas gadījumā, arī šīs sacīkstes pirmo reizi notika Cantley Common, un uz Donkasteras hipodromu tās pārcēlās tikai pēc tā atklāšanas. Kā ziņots, par sacīkšu nosaukumu izlēma kādā Donkasteras krodziņā 1776. gadā, sākotnēji ierosinot tās nosaukt par Rockingham Stakes. Tomēr tika nolemts, ka sacīkstēm jābūt nosauktām tā cilvēka vārdā, kurš radīja sacīkstes.

 

Epsomas Oaks

 

Epsomas Oaks sacīkstes, kas tika nosauktas īpašuma vārdā netālu uz austrumiem no Epsomas hipodroma, pirmo reizi tika aizvadīta 1779. gadā. Tās drīz vien kļuva par vienām no vadošajām sacensībām trīs gadus veciem zirgiem, iespējams, ne tikai tāpēc, ka pirmais uzvarētājs piederēja 12. Derbija grāfam, kurš nomāja īpašumu.

 

 

 

 

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru