„Un tieši tādēļ, lai uzrīkotu pienācīgas dzīres, mums ir jānokauj…”
Stāsts ar morāli, kas tev liks novērtēt citu cilvēku ieguldījumu. Nekad nenovērtē par zemu citus un aizdomājies, vai tie, kas ir prožektoru gaismā, ir tie īstie darba darītāji.
Reiz dzīvoja kāds vīrs, kuram piederēja viens zirgs un viena kaza.
Kādu dienu zirgs saslima. Vīrs ļoti pārdzīvoja un izsauca veterinār-ārstu, kurš pavēstīja vīram: „Jūsu zirgs ir slims – viņam ir rets vīruss. Šobrīd zirgam jālieto zāles, katru dienu pa vienai. Pēc trim dienām es atgriezīšos, lai apskatītos, kā viņš jūtās. Ja viss būs kārtībā, zirgs dzīvos. Ja nē – mums nāksies viņu likvidēt.”
Tuvumā esošā kaza noklausījās visu sarunu.
Nākamajā dienā vīrs iedeva zirgam zāles un devās prom. Kaza devās pie zirga un teica tam: „Esi stiprs! Celies augšā, vai arī viņi tevi iemidzinās un tu vairs nepamodīsies no šī miega.”
Otrajā dienā vīrs iedeva zirgam zāles. Atkal kaza devās pie zirga un teica: „Aiziet, draugs, celies! Celies vai arī tu mirsi! Lūdzu, lūdzu, nepadodies. Ļauj, es tev palīdzēšu. Aiziet! Uz viens, divi, trīs…”
Trešajā dienā vīrs iedeva zirgam zāles. Drīz vien ieradās vetārsts un teica: „Diemžēl mums nāksies Jūsu zirgu likvidēt – viņš ir vārgs un šķiet, ka zāles nav palīdzējušas.” Pēc brīža vīrs ar vetārstu devās, lai izrunātu visu situāciju.
Kad vīri bija aizgājuši, kaza atkal devās pie zirga un teica: „Klausies, draugs! Tagad vai nekad! Aiziet – uz trīs, divām, vienas – celies! Lieliski! Ātrāk! Tu to vari. Celies! Skrien! Jā, tu to paveici! Es tik ļoti lepojos ar tevi! Tu esi čempions. Un es tev vienmēr ticēju…”
Drīz vien vīrs, tuvodamies zirgu stallim, pamanīja savu mīļoto zirgu skrienam un aulēkšojam. Vīrs bija tik laimīgs un teju prieka asarām teica: „Tas ir brīnums! Mans zirgs ir izdziedēts! Šis notikums ir pelnījis svinības! Un tieši tādēļ, lai uzrīkotu pienācīgas dzīres ar cepeti, mums ir jānokauj kaza…”
Stāsta morāle: Nekad nenovērtē par zemu komandas darbu. Tu nekad nezini, kas ir bijis aiz diženiem sasniegumiem, un kurš ir tas īstais varonis.