1.Ja tu neesi klāt norunātajā vietā piecas minūtes pirms tikšanās laika, tu sajūti neizmērojamu satraukumu un nepatīkamu kņudoņu vēderā.
2.Ierašanās laikā nav tik svarīga, kā tas, ka tu vienkārši nekavē.
3.Kaut arī tā muļķīgā, neveiklā laika „nosišana”, staigājot ap satikšanās vietu, pētot savus apavus vai rakstot bezjēdzīgas īsziņas, ir tiešām muļķīga, tā tik un tā ir patīkamāka par kavēšanu.
4.Nav nekas sliktāks par skriešanu pēc transporta, mierīga stāvēšana autobusa vai vilciena pieturā ir vienīgais, normālais variants.
5.Tie draugi, kas vienmēr kavē – jā, reizēm uzrodas domas, kādēļ mēs vispār esam draugi.
6.Nav nekas patīkamāks par to brīdi, kurā jūs abi (vai visi) ierodaties vienlaicīgi un nevienam nav jāgaida.
7.Kad cilvēki prasa, kādēļ tu vienmēr esi laikā, iekšēji tu kļūsti nikns. Kādēļ būt laikā? KĀDĒĻ NEBŪT LAIKĀ?
8.Tavi draugi zina, ka tu ieradīsies tieši noteiktajā laikā. Un, tavuprāt, tas ir tikai labi, kaut arī viņu skatiens ne vienmēr pauž tādu pašu ideju.
9.Pat, ja tu esi neizsakāmi noguris, tu uzstādi vismaz 15 modinātājus, lai tu ierastos laikā.
10.Tavs „pieklājīgās kavēšanas laiks” ir 15 minūtes, kamēr taviem draugiem tas ir teju trīs stundas. Tādēļ kaut ko iesākt kopā mēdz būt tiešām, tiešām, tiešām sarežģīti.