1.”Nē” dzīvnieku pasaules produktiem, LAI UZLABOTU VESELĪBU.
Aizvien biežāk cilvēki pievēršas vegāniskam dzīvesveidam, lai uzlabotu savu veselību, palielinātu enerģijas rezerves un izskatītos jaunāki. Jāatzīst, ka mūžīgo jaunību gan šāds dzīvesveids nespēj sniegt, bet palēnināt novecošanu – tas gan ir iespējams.
Sabalansēta un uz augu pasaules produktiem veidota ikdienas diēta, kas bagāta ar proteīniem, dzelzi, kalciju, minerāliem un vitamīniem, spēj aizstāt uz dzīvnieku pasaules produktiem balstītu diētu. Turklāt dzīvnieku pasaules diēta bieži vien ir pat pamatu pasaulē izplatītākajām slimībā – sirds un asinsvadu saslimšanai, diabētam un pat vēzim (ar to es neapgalvoju, ka tikai un vienīgi dzīvnieku pasaules produktu patērēšana ir par iemeslu saslimšanai ar vēzi, bet konkrētos gadījumos tas tik tiešām tā ir).
Turklāt laktozi saturoši produkti nav piemēroti cilvēku organismam. Jā, bērnam piedzimstot, viņš saņem mātes pienu, lai gada laikā pieaugtu rekord-ātri. Bet cilvēkiem pieaugot, nepieciešamība pēc piena gluži vienkārši vairs neeksistē. Un, ja ar to nepietiek, cilvēka gremošanas trakts nespēj pilnībā apstrādāt laktozi saturošus produktus, tādēļ šo produktu lietošana mēdz būt par iemeslu regulārām vēdersāpēm un cita veida negatīvajām komplikācijām.
2.”Nē” dzīvnieku pasaules produktiem, LAI UZLABOTU VIDI.
Šķirošana, neatjaunojamās enerģijas patēriņa samazināšana un līdzīgi procesi neapšaubāmi palīdz padarīt vidi, kurā dzīvojam, par patīkamāku un „zaļāku”. Bet daudz lielāku ieguldījumu spētu sniegt mazāks gaļas dzīvnieku īpatsvars. Jā, tieši govis ir vainojamas pie lielas daļas CO2 izmešu, kas nonāk atmosfērā. Turklāt ūdens daudzums, kas tiek patērēts gaļas sagatavošanā (un arī audzēšana) ir pārāk liels. Salīdzinājumam – ir nepieciešami apmēram 2000 litri ūdens, lai saražotu kilogramu rīsu, kamēr ir nepieciešami aptuveni 15000 litri ūdens, lai radītu kilogramu liellopa gaļas.
3.”Nē” dzīvnieku pasaules produktiem, LAI MAINĪTU SAVU ĒTISKO LOMU – DZĪVNIEKI IR DZĪVI GLUŽI TĀPAT KĀ MĒS.
Ir grūti tā patiesi sev iegalvot, ka gaļu ēst ir labi, jo dzīvnieki ir nodzīvojuši savu dzīvi un nu viņiem ir laiks pāriet jaunā posmā – kļūt par barību citai sugai. Turklāt kautuvēs jau dzīvnieki nepiedzīvo sāpes – nedz fiziskās, nedz emocionālās. Bet patiesība itin nemaz tāda nav. Vairumā dzīvnieku kautuvju, kas neatrodas attīstītākajās pasaules valstīs, dzīvnieku nokaušana notiek nehumānos apstākļos. Un, pat ja šī kaušana notiktu pēc iespējas humānāk, kā tas ir pareizi, nokaut citu dzīvnieku, lai iegūtu ēdienu, ja tikpat labi mēs – cilvēki – spējam iegūt pārtiku sev, vācot un audzējot augus?