Tu domā, ka neesi pietiekami labs. Jā, ikvienam galvā ir tā mazā balstiņa, kas nepārtraukti saka, ka neesi gana labs, tava dzīve ir liela izgāšanās un viss, ko tu dari ir nožēlojams. Nejauciet šo balstiņu ar sirdsbalsi- šī mazā balstiņa, par kuru tagad runājam ir tava ievainotā ego un baiļu balstiņa. Dažreiz tu patiešām tici, ka spēj radīt labākās lietas uz Zemes, bet nākamajā dienā prāto, kā gan kaut ko tādu varēji izdomāt. Zinātne par šo mazo balstiņu mums ir daudz ko pateikusi. Viens no šiem atklājumiem – sākotnēji šī balstiņa bija līdzeklis, lai mēs katrs justos komfortabli un droši. Jā, grūti noticēt, ka tā pati balstiņa, kas tevi sauc par neglītu un mazvērtīgu, bija radīta, lai tev palīdzētu, nevis kaitētu. Un nav tā, ka tu to varētu izslēgt, tai uz mutes uzlīmēt līmlenti un noslēpt to tumšā stūrī. Varbūt tāpēc ir jādomā, ka tā ir labākais, kas mums ir. Tā nepārstās runāt, ja kau kas nebūs gana labi un atgādinās, ko nozīmē vārds ‘’izaugsme’’. Mēs zinam savus limitus, un tā pat arī mūsu prāts. Tāpēc nākamreiz, kad dzirdēsi, ka veids kādā tu kaut ko dari, ir nožēlojams un nejēdzīgs, atceries, ka tas ir tava prāta veids, kā tev pateikt, ka esi spējīgs uz ko vairāk, ka esi pārāk talantīgs, lai samierinātos ar vietu, kurā esi tagad.
Tu saki, ka tev nav laika. Tas ir jāsaka tikai vienreiz – sapņi ir paredzēti, lai tu pēc tiem tiektos un kaut ko darītu lietas labā. Un, ja tev nepietiek laika, lai strādātu pie kaut kā, kas aizrauj tavu sirdi, patiesība ir, ka, acīmredzot, šis ‘’sapnis’’ tavai sirdij neliek pustēt pietiekami ātri. Veiksmīgi cilvēki vienmēr atrod laiku, lai veltītu laiku savām vēlmēm, un, ja tu esi viens no tiem cilvēkiem, kurš nepārtraukti atrodas Facebook, Instagram vai vēl kādā interneta vietnē, tad paņem rokās pulksteni un uzņem laiku. Ja nolem skatīties TV, uzņem laiku. Nesenā pētījumā tika pierādīts, ka cilvēks katru dienu internetā pavada stundu un četrdesmit minūtes. Vēl joprojām nav laika? Ja tev patiešām nav laika, lai darītu to, ko mīli, tad atsakies no lietām, kuras nemīli. Jā, iespējams, tamdēļ tev būtu jāmaina daži savi paradumi, bet vai tas nav tā vērts, lai dzīvotu dzīvi, kura tev pašam patīk?!
Cilvēki tev apkārt domā citādāk. ‘’Hei, Anna, dzirdēju, ka gribi kļūt par rakstnieci. Labu veiksmi! Tikai tu nevari rakstīt un gaidīt, ka kļūsi par dižpārdokļu autori, tāpēc labāk met to pie malas un nāc, iedzer ar mums”. Ikvienam apkārt ir tas viens cilvēks, kurš apstāsies tikai, lai pateiktu, ka tavi sapņi un cerības nav nekā vērtas. Šie cilvēki tic, ka dzīvē jābūt reālistam. Ja būsi mākslinieks, nevarēsi apmaksāt rēķinus, tā pat, ja būsi rakstnieks. Tu varēsi apmaksāt rēķinus, ja darīsi ‘’9 līdz 5’’darbu, kas pašam nepatīk, bet vismaz varēsi nopirkt mašīnu, māju un turēt īpašumā noteiktu statusu. Bet kā ir ar sapņiem? Ja turpināsi dzīvot šo parasto dzīvi un šodiena būtu tava pēdējā diena, jau rīt kāds varētu ieņemt tavu amatu, māju un mašīnu. Un tava dzīve būtu aizmirsta. Šādā situācijā tev nav, ko zaudēt!
Avots: lifehack.org