Visbiežāk mēs visi atzīstam, ka, jā, izglītība ir ļoti, ļoti svarīga. Bet satraucoši ir tas, ka mēs pilnīgi droši nezinām, ko no tās sagaidām. Izglītības mērķim būtu jābūt mūsu sagatavošanai pieaugušo dzīvei. Tomēr, paraugoties uz izglītību no šādas perspektīvas, ir vairāk nekā skaidrs, ka skolas nepiepilda šo uzdevumu. Nav svarīgi, vai privātās vai publiskās skolas – tās visas nonāk posmā, kurās tās absolvē dzīvei nesagatavoti, jauni cilvēki.
Radošums, enerģija, sirds siltums un talants ļoti bieži tiek pazaudēts rūpnīcu tipa skolās. Bet, lai mēs šo situāciju mainītu, nav nepieciešami naudas kalni, sarežģītāki eksāmeni un šķietami neiedomājami resursi. Tā vietā mums gluži vienkārši būtu vairāk jākoncentrējas uz īsto izglītības ideju.
Ir divi fundamentālie uzdevumi, kurus atrisināšanai mums būtu nepieciešama izglītība.
Pirmais – strādāšana, bet otrais – labu attiecību saglabāšana.
Lai to panāktu, nākotnes perfektajai izglītības sistēmai būtu jākoncentrējas uz šādiem mācību priekšmetiem un to ieviešanu mācību procesā:
Kapitālisms. Nerakstīts klusums eksistē ap problemātisko ekonomikas pusi. Bieži vien tāpēc, ka mēs gluži vienkārši nesaprotam, kā ekonomika strādā. Tāds priekšmets kā matemātika būt jāizmanto veidiem, kas kalpoto 99 procentiem pasaules populācijas: darbībām ar naudu un finansēm.
Cilvēks pats. Šādā priekšmetā mēs apgūtu to, ka esam gluži vai ieprogrammēti nesaprast sevi. Šāds mācību priekšmets izskaidrotu, kādēļ mēs pārdzīvojam tādas emocijas, kā noliegums, dusmas un arī prieks. Skolotāji būtu arī individuālie mentori garīguma ceļā. Šādas mācības nodrošinātu to, ka mēs cilvēki saprotam, ka esam ļoti sarežģīti un tas ir arī normāli, kā arī sagatavotu tam, ka kādu dienu mēs nodosimies darbam. Mēs saprastu, kāds darbs ir pats piemērotākais mums pašiem, kas mums patīk un nepatīk.
Attiecības. Ideāla mācību sistēma atkal un atkal atgādinātu par rakstura iezīmēm un rīcībām, kas ļauj cilvēkiem labāk sadzīvot kopā. Šāds mācību priekšmets iekļauti idejas par piedošanu, uztraukuma mazināšanu un laimi.
Ideālā un utopiskā pasaule, skolas nebūtu tikai pieaugušajiem. Skološanās būtu dzīves garuma process, kas nekad nebeigtos. Izglītība nenotiktu tikai skolas solā. Sociālie portāli, mediji, publiskās iestādes – tās visas maksimizētu savus spēkus, lai sniegtu iespējami lielu potenciālu cilvēkiem, mācot to, kas patiesi ir noderīgs.
Mēs ikdienā esam pārāk aizņemti, vadot milzīgu izglītības mašīnu, aizmirstot par patiesi svarīgo.