Proksēmika – zinātne par attālumu, par to, kā cilvēki izmanto telpu.
Antropologs E.I.Holls ir noteicis četrus attālumus, kurus mēs lietojam ikdienā. Cilvēki izvēlās noteiktu attālumu atkarībā no tā, kā jūtas, saskaroties ar citu personu. Attāluma zonas dažādu kultūru pārstāvjiem ir atšķirīgas.
Šajā rakstā apskatīsim četrus attālumus: intīmo, personisko, sociālo un sabiedrisko.
Pirmā zona sākas ar ādas kontaktu un sniedzas apmēram līdz 45 cm – tas ir intīmais attālums. Visbiežāk intīmais attālums ir saistīts ar tiem cilvēkiem, ar kuriem esam emocionāli tuvi, un tas galvenokārt izpaužas privātās situācijās – mierinot, mīlējoties, rotaļīgi cīkstoties un aizsargājot. Intīmais attālums rodas arī mazāk intīmos apstākļos – apmeklējot ārstu, frizieri, dažādās sporta sacīkstēs. Atļaujot kādam ienākt mūsu intīmajā telpā, mēs norādām uzticēšanos. No otras puses – ja kāds ielaužas intīmajā laukā bez mūsu piekrišanas, mēs parasti jūtamies apdraudēti.
Otrā zona – personiskais attālums, kas sniedzas no 45 cm līdz 120cm tālākajā punktā. Tuvākais punkts ir attālums, kādu vairums pāru izvēlās sabiedrībā. Pēc antropologa E.I.Holla teiktā „tas ir izstieptas rokas attālums”. Kontakti šajā zonā ir samērā emocionāli tuvi, bet ne tik intīmi un privāti kā tie, kas notiek intīmajā attālumā.
Trešā zona – sociālais attālums, kas sniedzas aptuveni no 120 cm līdz 360 cm. Šai zonai raksturīgi dažāda veida sakari, kas parasti norisinās un rodas darījumu vidē. Tālo sociālo distanci izvēlās formālās un bezpersoniskās situācijās, sarunājoties ar priekšnieku. Atrodoties šajā attālumā, tiek dots signāls par citādu, mazāk atslābinātu, formālāku sarunas stilu.
Ceturtā zona – sabiedriskais attālums, kas sākas no 360 cm. Vistuvākais sabiedriskais attālums ir tas, ko parasti izvēlās skolotāji darbam klasē. Runātājam ir nepieciešams lietot sabiedrisko attālumu, piemēram, klausītāju zāles lieluma dēļ. Bet, ja cilvēks izvēlas šādu distanci gadījumā, kad ir iespējams runāt arī esot tuvāk, tas norāda, ka šis cilvēks nav ieinteresēts sarunas veidošanā.