Nabadzīgi cilvēki bieži nosoda tos, kuri ir ļoti turīgi.
Ja pāris gadu desmitus esi strādājis kā vergs, bet nekļūsti ne veiksmīgāks, ne bagātāks, tad nākas secināt, ka cilvēki, kuri nopelna 10 reizes vairāk kā tu, taču ar mazāku piepūli, ir vai nu neparasti veiksmīgi, vai neparasti blēdīgi. Patiesībā atšķirība starp nabadzīgiem un bagātiem cilvēkiem nav tik daudz morālē vai veiksmē, kā domāšanā. Tas nozīmē, ka iemācoties domāt, kā bagāts cilvēks, tu būsi paveicis pirmos soļus, lai par tādu kļūtu!
1.Svarīgi ir ienākumi, nevis iekrājumi. Strādā cītīgi, sāc iekrāt laicīgi un dzīvo tā, lai līdzekļi paliktu pāri – parastais padoms, lai nodrošinātu finansiālu neatkarību. Un bagāti cilvēki dara tieši pretējo. Viņi neatliek naudu nebaltām dienām, lai nodrošinātu savu nākotni, jo viņi ieliek to apritē. Viņu mērķis ir palielināt peļņas iespējas, kas neaprobežojas ar strādāšanu cītīgāk. Tā vietā, lai nodrošinātu sev dzīvi ar jau nopelnīto naudu, viņi to liek apritē, lai tiktu pie vēl vairāk dividendēm. Un runa nav par pensijas fonda palielināšanu, bet gan par pilnvērtīgu investēšanu – nekustamajā īpašumā, biznesā, visā, kas parastiem cilvēkiem šķiet pārāk riskants.
2.Bagātie nedzīvo pāri saviem līdzekļiem. Tajā pašā laikā bagātie nekļūst bagātāki, tikai lai apmierinātu savu vienmēr augošo vēlmi tērēt, viņi kļūst bagātāki, lai apmierinātu savu apetīti pēc bagātības. Kad parastās klases pārstāvis pēkšņi sāk pelnīt ievērojami vairāk, viņš vēlas to izrādīt, nopērkot jaunāku mašīnas modeli, pārvācoties uz lielāku māju vai nomainot visu garderobi. Kad bagāts cilvēks sāk pelnīt vairāk, viņš šo naudu iegulda lietās, kuras var nest lielāku peļņu, nevis potenciāli iekulties parādos. Bagātiem cilvēkiem nerūp savas bagātības izrādīšana, viņi labprātīgi mašīnu saremontē, nevis pērk jaunu un nepārvācas uz lielāku namu, tikai tāpēc, ka varētu to atļauties.
3.Turīgie vienmēr ir gatavi izaugsmei un pārmaiņām. Galvenā īpašība, kas atšķir bagātos no citiem cilvēkiem, ir tā, ka viņi ir gatavi mainīties, augt un mācīties. Viņi nejūtas piesaistīti esošajam dzīvesveidam, kuru izvēlējās pirms 10 gadiem, tikai tāpēc, ka ir iegūldījuši tajā daudz laika un enerģijas. Ja viņi atrod ko labāku, viņi nekavējoties izmantos iespēju uzlabot savu stāvokli. Tas nozīmē- nepārtraukti mācīties ko jaunu, lasīt lietas, kas iedvesmo viņus un pat drastiski mainīt dzīves stilu, ja tas sola izaugsmi.
4.Turīgos vairāk interesē turība, nevis tērēšana. Visā visumā, turīgie ir vairāk ieinteresēti pašā pārticībā, nevis tajās lietās, pie kādām viņi ar šo pārticību varētu tikt. Piemēram, viens no planētas bagātākajiem cilvēkiem, Varens Baffets, vēl joprojām dzīvo mājā, kuru nopirka 50.gados par 31,500 dolāriem. Šobrīd V.Baffeta īpašumā ir vairāk kā 68 biljoni. Un, ja salīdzini viņa māju ar villām, kurās dzīvo cilvēki ar salīdzināmi mazākiem ieņēmumiem, varēsi atskārst, ka mantībai nav pilnīgi nekāda sakara ar panākumiem.
5.Bagātie nebaidās no augstiem mērķiem. Kopš agras bērnības mums tiek mācīts būt pieticīgiem ar savām vēlmēm un sapņiem. Nospraud sasniedzamu mērķi, tuvojies tam maziem solīšiem, cerībā vienu dienu to sasniegt. Tomēr uz bagātajiem cilvēkiem šī mācībstunda neattiecas. Viņi nepieņem faktu, ka nospraustie mērķi varētu būt pārāk ambiciozi, neiespējami vai traki. Bieži vien tie izrādās pat tīri iespējami. Svarīgākā lieta, kas jāsaprot runājot par pārticību ir – atšķirība ir domāšanā, nevis veiksmē. Tu varētu vinnēt loteriju vai džekpotu, bet, ja nedomāsi kā bagāts cilvēks, jau pēc neilga laika varēsi attapties tajā pašā vietā, kurā sāki.