* Šodien, divas dienas pēc mana drauga nāves, es saņēmu ziedu buķeti, kuru viņš man bija pasūtījis nedēļu iepriekš. Ziediem pievienotā zīmīte vēstīja: “Pat tad, ja vēzis uzvarēs, es vēlos, lai tu zini, ka esi manu sapņu meitene.”
* Mana meita pārnāca mājās no skolas un jautāja, kur var apgūt zīmju valodu. Es viņai jautāju, kādēļ viņa vēlas to iemācīties un viņa atbildēja, ka skolā ir jauna meitene, kura ir kurla un spēj sazināties tikai izmantojot zīmju valodu un tādēļ viņai nav neviena ar kuru parunāt.
* Mēs ar vectētiņu aplūkojam vecās fotogrāfijas, kad ieraudzījām attēlu, kurā viņš redzams dejojot ar manu, pirms pāris gadiem mirušo, vecmāmiņu. Viņš aplika man ap pleciem roku un teica: “Vienmēr atceries, ka, pat tad, ja kaut kas neilgst mūžīgi, tas nebūt nenozīmē, ka tas nav tavai laika vērts.”
* Man ir diabēts. Pirms diviem gadiem nomira mana mamma un es adoptēju viņas kaķi, kuru sauc Kits. Nesen es pamodos trijos naktī, kad Kits sēdēja man uz kājām un sāka ņaudēt. Es nekad agrāk nebiju redzējusi, ka viņš to darītu tik skaļi un uzkrītoši. Es piecēlos, lai palūkotu, kas par lietu, bet pēkšņi sajutos ļoti vārga. Es paķēru glikozes mērītāju, lai noteiktu cukura līmeni asinīs. Tas bija nokrities ārkārtīgi zemu. Vēlāk man slimnīcā paskaidroja, ka Kits nebūtu mani pamodinājis, es pati vairs nekad nebūtu pamodusies.
* Es šodien vēlējos nosūtīt savam vīram īsziņu ar tekstu “es tevi mīlu”, tomēr netīšam nosūtīju šo ziņu tēvam. Pāris minūtes vēlāk, es saņēmu atbildi: “Arī es tevi mīlu. Tētis.” Tas bija tik aizkustinoši. Mēs viens otram šādas lietas sakām tik reti.
Avots: brightside.me