- Viņi atšķiras no pūļa. Sākoties 20.gadsimtam, sākās arī jauna kultūra, ko zinātnieki sauc par personības kultūru. Cilvēce ir attīstījusies no lauksaimniecības ekonomikas līdz pasaulei ar nozīmīgiem biznesa virzieniem. Pēkšņi cilvēki no laukiem pārvācas uz lielām pilsētām un tā vietā, lai strādātu blakus labi pazīstamiem cilvēkiem, viņiem nākas sevi pierādīt svešinieku pūlim. Esot pūlī, kas bieži vien ir skaļš, trokšņains un haotisks, intraverts cilvēks šādos apstākļos tiks pārlieku stimulēts un pēcāk jutīsies, kā bez enerģijas. Apkārt esošie cilvēki viņam drīzāk liks justies ierobežotam, nekā atbalstītam, tāpēc intraverts daudz vairāk novērtē vienatni.
- Nenozīmīgas sarunas viņiem uzdzen stresu, kamēr dziļas sarunas viņus nomierina. Kamēr lielākā daļa ekstravertu jūtas enerģiskāki pēc īsām sarunām un mijiedarbības, intraverti tā vietā jūtas garlaikoti, nogurdināti un iebiedēti. Nozīmīgu sarunu laikā ir normāli redzēt intravertu, ieņemot klusa klausītāja lomu. Viss ir atkarīgs no tā, kā cilvēks jūtas attiecīgajā vidē un, vai viņš izvēlas uzņemt apkārt esošo enerģiju. Intraverti dod priekšroku dziļdomīgākām sarunām, bieži vien par filozofiskiem tematiem.
- Viņi gūst panākumus uz skatuves, bet ne diskusijās pēc tam. Vismaz puse cilvēku, kas ar skatuves runu pelna naudu, ir intraverti pēc dabas. Viņi paļaujas uz savām labajām īpašībām un pirms uzstāšanās kārtīgi sagatavojas. Pie tam, daļa no visveiksmīgākajiem māksliniekiem ir intraverti. Uzstāšanās liela pūļa priekšā viņiem nesagādā tik lielu stresu, kā sarunas ‘’aci pret aci’’ ar svešiniekiem. Kad uzstāšanās ir galā un ir kārta diskusijām – intraverts nejutīsies, kā zivs ūdenī un labprāt pazudīs no redzesloka.
- Viņi viegli zaudē uzmanību, bet reti kad jūtas garlaikoti. Ja tu vēlies novērst intraverta uzmanību, tev atliek viņam piespēlēt situāciju, kurā viņš jūtas pārlieku stimulēts. Tamdēļ, ka intravertiem ir palielināta jūtība pret apkārt esošo vidi, esot pūlī vai atvērtajās zonās, ir viegli likt viņiem justies samulsušiem un nomāktiem. Tomēr, kad nekas nenovērš viņu uzmanību, viņi lieliski spēj koncentrēties uz savu talantu attīstīšanu, hobiju praktizēšanu un, piemēram, iegrimšanu grāmatu lappusēs uz vairākām stundām. Ja viņiem tiek dots laiks, lai varētu koncentrēties uz savām sajūtām, viņi to izmanto, lai atjaunotu savus enerģijas krājumus, tajā pašā laikā, izbaudot savas mīļākās aktivitātes.
- Viņi dabiski ir vairāk piesaistīti radošām, uz detaļām orientētām un savrupām profesijām. Intraverti dabiski jūtas vairāk piesaistīti aktivitātēm, kuras prasa būšanu vienatnē vai mazā cilvēku skaitā. Tajā pašā laikā viņiem ir nepieciešams ilgāks un mierīgāks laiks, lai pieņemtu lēmumus, risinātu problēmas un koncentrētos uz noteiktu darāmo. Tieši tāpēc viņi jūtas komfortablāk darot darbus, kuri apvieno visus šos noteikumus. Noteiktas profesijas, kā rakstnieks, pētnieks– biologs vai aizkulišu tehniķis- var pietiekami izaicināt intraverta prātu, kamēr neprasa būt vidē, kas viņiem šķiet neērta.
Avots: http://www.huffingtonpost.com