1.Viņi zina – sliktais pasaulē eksistē. Optimisti nav naivas, ilūziju pilnas būtnes – viņi zina, ka līdz ar labo un skaisto, pasaulē ir arī skumjas un bēdas. Visam sliktajam ir arī labais un pretēji. Bet atšķirība ir tāda, ka optimisti izvēlās saskatīs sudraba maliņu katram mākonim.
2.Optimisitiem ir lielas cerības. Pirms lielas, svarīgas prezentācijas viņi iztēlojās labāko iespējamo iznākumu. Citiem vārdiem sakot, viņi nesagatavojās sliktajam. Viņi sevi noskaņo pozitīvi, jo zina, ka tas viņus ietekmē.
3.Viņi sapņo atvērtām acīm. Turklāt daudz un bieži. Optimisti domā par labo, kas var notikt ar viņiem, vai tā būtu veiksme darbā, progress romantiskās attiecībās vai tīra veiksme, uzvarot loterijā. Un visa šī sapņošana ar atvērtām acīm ir laba, jo, pirmkārt, tā noskaņo pozitīvajam (pozitīvais piesaista pozitīvo), otrkārt, pētījumi ir norādījuši, ka dienas sapņošana paaugstina radošās spējas jeb kreativitāti.
4.Optimisti mēdz kavēt. Optimisti ir regulārie kavētāji. Viņiem šķiet, ka transports ieradīsies tieši laikā, ka laikapstākļi vai citi ārējie apstākļi neko neietekmēs. Viss būs tieši tā, kā plānots. Viņiem šķiet, ka visam ir laiks – visu iespējams paspēt. Tieši tādēļ viņu laika izpratne ir mazliet citādāka.
5.Viņi apzinās, ka nav reālisti. Protams, ka ne katra situācija izvērsīsies tāda, kāda tā plānota. Dzīvē tā ir iekārtots. Būtu lieliski, ja viss notiktu tā, kā plānots, ja vienradži eksistētu vai ja princis baltā zirgā tūlīt klauvētu pie mūsu durvīm. Ir tomēr jauki tā domāt. Šādas domas padara pasauli interesantāku.
6.Optimisti labprātāk pieņem risku. Pozitīvie domātāji pieņem izaicinājumus, jo domā – galu galā viss taču būs kārtībā. Tomēr tam ir arī negatīvā puse – ekstrēmi optimisti mēdz būt neuzmanīgi ar saviem tēriņiem un ieguldījumiem.
7.Viņi nebaidās kļūdīties. Tas ir, optimisti redz kļūdas kā iespējas mēģināt vēlreiz, turklāt, iegūstot papildus zināšanas nākamajai reizei. Kā arī – katrs mēģinājums ir iespēja apgūt ko jaunu.