Sportot tu vari jebkur. Sportošana nav sarežģīta. Pat tāda vienkārša darbība, kā skriešana pāris minūtes dienā, var krietni uzlabot tavu mentālo un fizisko veselību. Ja tu pagātnē mēdzi regulāri sportot, šo faktu tu, droši vien, jau zināji. Jā, tu varbūt treniņa beigās jūties noguris, tomēr tavi sirds puksti, muskuļu jutīgums, veids, kā tavas plaušas alkst pēc skābekļa, liek tev justies dzīvam, un tāda veida dzīvības sajūtu tev var sniegt tikai sportošana. Daži no veselības ieguvumiem, ja piekop kaut vai pāris minūšu garu, regulāru skriešanu parādīsies jau pavisam drīz.
Pat īss skrējiens var darīt daudz laba. Nesen veiktā pētījumā tika noskaidrots, ka skrienot kaut vai 50 minūtes nedēļā, tu pasargā savu ķermeni no triekas riska, artrīta, diabēta, augsta holesterīna un asinsspiediena līmeņa un pat no dažiem vēža veidiem. Un tie ir tikai daži no ieguvumiem, kurus vari baudīt dodoties īsā skrējienā. Skriešana palīdz saglabāt arī tavu kaulu un muskuļu blīvumu. Tas ir labi, jo kļūstot vecākam, pasargās tevi no osteoartrīta un nodrošinās pienācīgu ķermeņa balstu. Skriešana spēj ietekmēt arī tava miega kvalitāti, padarot to dziļāku un patīkamāku, tā spēj uzlabot tavu atmiņu, vielmaiņu un veidu, kā tavs ķermenis cīnās ar stresu.
Iespējams, svarīgākais atklātais fakts ir, ka skrienot 60 minūtes nedēļā, tu paildzini savas dzīves ilgumu vidēji par 3 gadiem. Sabiedrībā, kurā vairums cilvēku nesporto vispār, tu pat ar īsu izkustēšanos vari sevi novietot veselīguma statistikas augšgalā.
Kā piecelties un sākt skriet? ‘’Bet skriet ir grūti, it īpaši dabā.’’ Vienmēr ir vai nu pārāk karsts, pārāk auksts vai pārāk slapjš, un vienmēr kaut kas izjauc tavus plānus, kad tu patiešām izlem doties skriet. Tomēr tas ir izdarāms. Tev vajadzētu paturēt prātā, ka, ja nejūties pietiekami labā fiziskā formā, lai skrietu, arī staigāšana aktīvā tempā spēj ietekmēt tavu veselību tādā pašā veidā, kādā skriešana. Ja tu pat neatceries pēdējo reizi, kad skrēji, iespējams, sāc ar regulāru staigāšanu.
Galu galā skriešanu tik grūtu nepadara pati kustēšanās, bet gan koncentrēšanās un griba, kas ir nepieciešama, lai ietu ārā un veiktu šo aktivitāti regulāri. Izveidot jaunu paradumu, pie tam veselīgu, ir grūti, bet tas ir tā vērts.
Izpēti vidi sev apkārt. Piemēram, izslēdz savu MP3 vai iPodu un paskaties sev apkārt, kamēr skrien. Novēro, kā citi skrējēji tev paskrien garām vai atrodi citu skatu, kas tev šķiet interesants. Šis ieteikums varētu būt pat vēl labāks, ja sporto vietā, kurā ir skaista daba.
Smaidi un turpini skriet! Ar mūsu vieglo ķermeņa uzbūvi un spēju izdalīt siltumu svīstot, cilvēku ķermeņi ir piemēroti garu distanču skriešanai. Āfrikā joprojām ir dažas ciltis, kuras medī, skrienot pakaļ dzīvniekam tik ilgi, ka tas no karstuma vienkārši saļimst. Mums, iespējams, vajadzētu kādu laiciņu, lai savu skriešanas rutīnu padarītu tik iespaidīgu, tomēr pat īsiem skrējieniem vai staigāšanai ir daudz pozitīvu veselības iespaidu.
Avots: lifehack.org