Apgāžam mītus: Vai cilvēka ķermenis tik tiešām sevi atjauno pilnībā ik pēc 7 gadiem?

„Cilvēka ķermenis sevis pilnībā atjauno ik pēc katriem 7 gadiem…”

Tā ir skaista ideja, kas kļuvusi ļoti populāra sabiedrības vidū. Lūk, kāds ir pilnais šīs idejas stāsts: Katrus septiņus gadus (vai katrus desmit gadus – atkarīgs no tā, kuru stāstu tu esi dzirdējis) mēs kļūstam par gluži vai jauniem cilvēkiem, jo šajā laikā ikvienu mūsu ķermeņa šūnu ir nomainījusi jauna šūna.

Tā ir patiesība, ka katrai šūnai ir individuāls dzīvības ilgums un tad, kad tās nomirst, tās tiek aizvietotas ar jaunām šūnām. 1995.gadā publicētais raksts Ņujorkas Publiskās Bibliotēkas Zinātnes nodaļā liecina, ka „cilvēka ķermenī ir starp 50 līdz 75 triljoniem šūnu.. Katrai no tām ir zināma ilguma dzīvības ilgums. Kad cilvēks nomirst, var paiet vairākas stundas, līdz visas viņā ķermenī esošās šūnas nomirst.” (Izmeklētāji bieži vien izmanto šo faktu, lai noteiktu, cik sen cilvēks nomiris.)

Sarkanās asins šūnas mūžs ir aptuveni četri mēneši, baltās asins šūnas dzīvo ilgāk par gadu. Ādas šūnas mūžs ir divas vai trīs nedēļas. Resnās zarnas šūnas mūžs ir gaužām īss – tās eksistē četras dienas. Spermas šūnas dzīves ilgums var maksimāli sasniegt trīs dienas, kamēr, salīdzinājumam, smadzeņu šūnas parasti nodzīvo tik ilgi, cik pats cilvēks (neironi, piemēram, netiek aizvietoti vispār).

Septiņu gadu dzīves cikls nav nekas īpašs, jo šūnas mainās nepārtraukti – tās nomirst, to vietā stājas jaunas, tās atkal nomirst un to vietā stājas jaunas. Nav skaidrs, kā sācies šis mīts: Iespējams, ka kāda ieinteresēta, bet ne pārāk izglītota persona saskaitīja visu šūnu mūža ilgumu, un ieguva šo skaisto skaitli – septiņi gadi.

Apkopojumā – mēs maināmies nepārtraukti. Un nav tāds maģisks stāvoklis, kurā mēs esam „kā no jauna piedzimuši”. Dzīvosim šodienai, negaidot, ka pēc septiņiem gadiem kļūsim par citu personu.

Avots: livescience.com