Uzziņai. Roberts Stouns beidzis Masačūsetsas tehnoloģisko institūtu, ir Ņujorkas Zinātņu akadēmijas un MENSA (klubs, kas apvieno cilvēkus, kam ir visaugstākais intelektuālais koeficients pasaulē) biedrs. Uzrakstījis vairāk nekā 80 nopietnu grāmatu par intelekta racionālu izmantošanu un self-help (palīdzi sev pats) metodēm, kas tulkotas 15 pasaules tautu valodās.
Ko piedāvā Roberts Stouns? Viņš pats raksta, ka piedāvā pasaku, kas ļauj visas citas pasakas vērst īstenībā.
Vai pasakas ir tikai pasakas?
Bērnībā pasakas patīk visiem. Un visi tām tic. Vēlāk, kad cilvēki kļūst pieauguši, šī attieksme mainās. Tad tiek uzskatīts, ka “reālajā” jeb “materiālajā” pasaulē pasakām vairs nav vietas, un – kāds gan labums pieaugušam cilvēkam no fantāzijām.
Roberts Stouns domā citādi. Viņaprāt, labums ir, turklāt jūtams. Tas, ko filozofi dēvē par “nemateriālo”, “ideālo” vai “dievišķo” pasauli, tā pati fantāziju un pasaku pasaule vien ir, un tieši tā ir materiālās, mūsu ikdienas dzīves pasaules pirmavots un pamats. Diemžēl cilvēcei nav tādas valodas un nav pat tādu vārdu, kas būtu piemēroti nemateriālās pasaules aprakstam. Tāpēc jau arī šis bezgalīgais radošais spēks, kurā nav ne laika, ne telpas, ne formas, tiek saukts par “neaprakstāmu”. Pat “redzošajiem” gudrajiem, attēlojot “to pasauli”, nākas runāt līdzībās, runāt par eņģeļiem, dieviem un dēmoniem. Savukārt bērnu pasakās šie tēli ir transformējušies dažādās fejās un rūķos.
Katram ir sava feja
Pasakā par Pelnrušķīti īstajā brīdī parādījās labā feja un palīdzēja meitenei izjaukt ļaunās pamātes un māsu plānus. Feja to darīja tāpēc, ka Pelnrušķīte bija ļoti čakla un labsirdīga. Visa šī pasaka no sākuma līdz beigām ir stāsts par labestību.
Patiesībā katrā cilvēkā ir kaut kas labs, un viņš ir pelnījis saņemt tādu pašu palīdzību. Katram cilvēkam ir sava labā feja, kura gatava ierasties, lai izpildītu viņa vēlēšanos. Turklāt ne jau vienu, divas vai trīs, bet jebkuru.
Lai gan palīdzību, ko sniedz neredzamā pasaule, visvienkāršāk izskaidrot pasaku valodā, pati šī palīdzība nebūt nav pasaka. Tā ir radīšanas enerģija, kurā ikviens ir līdzradītājs.
Taču fejas, džini un citi burvji vienmēr patur tiesības lūgumu atteikt. Tas notiek tad, ja viņi uzskata, ka šis lūgums tā vai cita iemesla dēļ bijis nepamatots. Te vietā atcerēties stāstu par kādu mazu meitenīti.
Vecāki bija dzirdējuši meitiņas lūgumu Santaklausam: uzdāvināt viņai Ziemassvētkos divpadsmit lelles. Vecāki to ņēma vērā, taču, protams, nopirka tikai vienu. Kad pie eglītes meitenīte atvēra visas dāvanas un redzēja, ka lelle ir tikai viena, viņa sadrūma.
– Kas noticis, mīļā? – jautāja māte. – Vai Santaklauss aizmirsis tev atsūtīt to, ko viņam lūdzi?
– Viņš neaizmirsa, – atbildēja meitenīte. – Viņš vienkārši pateica NĒ!
Kā panākt, lai “tā puse” teiktu “jā”?
Pirmkārt – un galvenokārt – jāiemācās sekot savām domām un jūtām. Drūmās un nomācošās domas ir negatīvas. Tie ir izdevumi, kas tiek noņemti no cilvēka metafiziskā bankas rēķina. Savukārt pacilātas, priecīgas un mīlestības caurvītas domas ir depozīti. Cilvēku rīcību vienmēr vada viņu domāšana. Ja domas ir pozitīvas, dzīve uzlabojas, un katra nākamā diena ir radošāka, piesātinātāka un cerīgāka par iepriekšējo. Ja dominē negatīvais – negatīvs būs arī rezultāts.
Kāpēc bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie – nabagāki?
Nauda ir pārticības simbols, un, kopš tā eksistē, vienmēr ir bijis tā, ka bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie – nabagāki. Vai nojaušat, ar ko saistīta šī acīm redzamā netaisnība?
Nabagais domā kā nabags un iztēlē redz vienīgi savu nabadzību, grūtības un problēmas, kas viņu gaida nākotnē. Tā kā iztēle ir radīšanas process, nemitīgo rūpju un raižu radītās ainas viņa nabadzību tikai pastiprina. Nabagajam mainīt domāšanu ir ļoti grūti, bet tie, kam tas patiesi izdodas, ar laiku noteikti izsitas uz augšu. Turpretī bagātā cilvēka iztēle zīmē pavisam ko citu. Viņa domas ir pozitīvas: par to, kā savu turību vairot un kā to vislabāk izmantot. Tādējādi, pateicoties radošajai iztēlei, šis cilvēks savu bagātību stiprina un vairo.
Apziņas enerģija ir reāla, un to bieži sauc par psihotrono enerģiju. Relaksācijas stāvoklī cilvēka iztēle ir aktīva, un psihotronā enerģija fokusējas uz viņa domformu radīto tēlu. Tā ir radoša enerģija, un tātad droši var apgalvot, ka cilvēks realitātē rada to, ko pirms tam radījusi viņa iztēle.
Durvis uz neredzamo pasauli
Vai tādas ir? Vai eksistē redzamas durvis uz neredzamo pasauli?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, Roberts Stouns iesaka atslābināties, aizvērt acis un iztēloties durvis. Vienādu durvju nav, un katrs redzēs savējās. Bet, lai cik dažādas tās arī būtu, tieši aiz tām ir neredzamā pasaule: visiem viena un katram – sava.
Kāds noteikti iebildīs un teiks, ka durvis taču nav īstas, bet vienkārši izdomātas, ka tādu durvju nav un nevar būt. Tas liecina tikai par to, ka šis cilvēks bijis paklausīgs skolnieks saviem vecākiem un skolotājiem, kuri ne reizi vien teikuši, ka fantazēšana tādi nieki un blēņas vien ir. Nevainojiet viņus, jo viņi tikpat cītīgi bija mācījušies no saviem vecākiem un skolotājiem, bet tos savukārt mācījuši viņu vecāki un skolotāji, un tā tālāk no paaudzes paaudzē.
Iztēle ir veidojamās realitātes priekšnoteikums, un nevainojiet sevi, ja šo “iedomāto durvju” koncepcija padodas ar
grūtībām. Ja visiem tas izdotos viegli, pasaule sen jau būtu daudz labāka.
Taču iztēloties durvis ir viena lieta. Tā ir statiska darbība. Durvis vienkārši ir, un tās ir aizvērtas. Iztēlē tās ir jāatver, jāvizualizē pretī nākoša palīdzība un jāspēj ieraudzīt, kā konkrētā vajadzība tiek apmierināta. Un tā jau ir dinamika. Darbība.
Rīcības Plāni
Par Rīcības Plāniem Roberts Stouns sauc instrukcijas, kas jāievēro, izmantojot iztēles dinamiku palīdzības saņemšanai no sargeņģeļa vai labās fejas. Katrs Rīcības Plāns ne tikai atver durvis, aiz kurām ir nepieciešamā palīdzība, bet arī virza šo palīdzību no durvju tāspuses uz reālo dzīvi. Rīcības Plāni ir izklāstīti stratēģiski, un katrs nākamais pamatojas uz iepriekšējo. Tāpēc, izlaižot kādu, labuma būs ne vairāk kā ūdens sietā. Programmējot sevi atbilstīgi Rīcības Plāniem, cilvēks pats sāk mainīt savu dzīvi, jo viņš sāk darboties kā tās līdzveidotājs.
Vispārējā Rīcības Plānu secība ir šāda.
1. Relaksējaties un “noregulējiet” iztēli.
2. Iztēlojieties durvis uz neredzamo pasauli.
3. Domās tās atveriet un ieejiet.
4. Izklāstiet problēmu.
5. Lūdziet problēmas risinājumu.
6. Iznāciet, atstājot durvis atvērtas.
7. Seansu pabeidziet ar pārliecību, ka vajadzīgais risinājums atnāks.
Protams, visiem šiem punktiem ir papildu tehnikas, pateicoties kurām darbība būs daudz efektīvāka, bet rezultāti – jūtamāki.
Iztēle no iztēles atšķiras
Ir pilnīgi iespējams, ka dabiskais veids, kādā cilvēks atslābinās un ieslīgst “iztēles brīvajā lidojumā” atbildīs vēlamajam rezultātam. Taču “iespējams” nenozīmē “noteikti”, bet “atbildīs” nenozīmē “ideāli derēs”.
Mums visiem patīk pasapņot un iztēloties tos vai citus notikumus. Mēs to labprāt darām, piemēram, gaidot pieturvietā transportu vai stāvot garākā rindā. Taču šī “vieta un laiks” ir pieņemama tikai parastām fantāzijām, bet nekādi neder “vadāmās iztēles seansam”, veicot kādu no Rīcības Plāniem.
Lai saņemtu neredzamo palīdzību, kas tiek lūgta, Rīcības Plāni jāveic tieši ar šādu konkrētu mērķi, proti, nevis aiz ziņkāres, bet lai palīdzība tiešām atnāktu. Tāpēc tas jādara tādā vietā un laikā, kur ikdienišķas lietas nenovērš uzmanību. Piemērots laiks ir no rīta pēc pamošanās un vakars pirms gulētiešanas. Piemērota vieta – guļamistaba. Atliek vienīgi ērtāk apsēsties, aizvērt acis un noregulēt iztēli.
Nereti, kad, piemēram, braucam transportā, iztēle ieslēdzas spontāni. Paiet pat vairākas minūtes, līdz attopam, ka bijām aizdomājušies. Tā ir dabiskā iztēle, kura ieslēdzas pati un pati arī izvēlas savu virzienu. Taču šī nav tā iztēle, kas nepieciešama Rīcības Plānam. Iztēlei, kura aktivizē “tās puses” palīdzību, ir jābūt vadāmai, un iztēles vadītājs ir pats cilvēks, kurš to noskaņo konkrētā Rīcības Plāna izvirzītā mērķa sasniegšanas virzienā.
Vadāmā iztēle ir pavisam jauna pasaule, kas spēj pārveidot ikviena cilvēka dzīvi.
Lai paaugstinātu vadāmās iztēles efektivitāti, nepieciešams atslābināties, un, to darot, savā ziņā cilvēks sāk vadīt arī pats savu relaksāciju. Taču nosaukt šo procesu par “vadāmo relaksāciju” nav īsti pareizi, jo ar vārdu “vadīt” mēs saprotam kaut ko pilnīgi pretēju vārdam “atslābināties”. Tāpēc pareizāk ir runāt par relaksācijas stāvokļa sasniegšanas metodi, nevis vadāmo relaksāciju.
Visās cilvēces kultūrās eksistē dažādas dziedniecību metodes, taču vairumā gadījumu pamatprocedūra ir relaksācija: psihiskā, fiziskā vai arī abas kopā. Kāpēc dziļa relaksācija tiek uzskatīta par nepieciešamu priekšnoteikumu ciešākas saiknes nodibināšanai starp ķermeni un apziņu? Pirmām kārtām tāpēc, ka relaksācija palēnina smadzeņu viļņus. Kad smadzeņu viļņi palēninās, labā puslode, kura parasti nav nodarbināta, kļūst aktīva. Tāpēc smadzeņu labā puslode ir mūsu kanāls uz radošo pasauli, bet radošā pasaule atrodas tur, kur mīt Radītājs un viss viņa “personāls”: eņģeļi, fejas, elfi, laumas, džini, burvji… Atslābinoties cilvēks sasniedz tādu psihisko stāvokli, kurā saprāts spējīgs atvērt durvis uz neredzamo pasauli.
Kā veicama relaksācija?
Roberts Stouns uzskata, ka šajā ziņā katrs pats sev ir vislabākais skolotājs, tāpēc viņš nosauc tikai galvenos pamatposmus, kas vairumam relaksāciju metožu ir kopīgi.
1. Ērti apsēdieties.
2. Mierīgi aizveriet acis.
3. Vairākas reizes dziļi ieelpojiet un izelpojiet.
4. Pakāpeniski atslābinoties no galvas līdz kāju pēdām, atbrīvojiet ķermeni no spriedzes. To var darīt, skaitot no 20 līdz 1. Katrs muskulis no galvas līdz kāju pirkstiem jāatslābina pakāpeniski.
5. Sajūtiet, kā ķermeni pārņem arvien lielāks un lielāks smagums. To var panākt, izmantojot afirmāciju (pozitīvi programmējošu apgalvojumu), piemēram: “Ar katru mirkli es atslābinos arvien dziļāk un ātrāk.”
6. Iztēlojieties ainas, kas izraisa atslābināšanos. Var atcerēties un iztēloties sevi vietās, kur ķermeņa atslābināšanās izjusta.
Kā vadāma iztēle?
Nule minēto relaksācijas metodi un norādījumus, kā veicams vadāmās iztēles seanss, Roberts Stouns sauc par slepeno paroli, kas atver neredzamās pasaules durvis. Viņaprāt, tas ir gluži tas pats, kā atvērt seifu, kurā glabājas visi cilvēka dzīves dārgumi. Tas notiek tāpēc, ka cilvēks apzinās: vadāmā iztēle ved uz patieso realitāti.
Lūk, zinātnieka ieteiktie vadāmās iztēles seansa pamatposmi un daži papildu ieteikumi.
1. Domās izanalizējiet problēmu, kuras atrisināšanai esat nolēmis lūgt palīdzību. Pieminot detaļas, problēmas būtība jāizklāsta lakoniski. Jāizceļ galvenā vajadzība (piemēram, nauda).
2. Domās apstipriniet ticību tam, ka no visa, kas tiek darīts, jūtams rezultāts tiks saņemts. Pēc vairākiem seansiem var izvēlēties vienu, kurā darbība no sākuma līdz beigām bijusi vissekmīgākā.
3. Vizualizējiet skaistas durvis, vārtus vai portālu. Esiet pārliecināts, ka tieši šīs durvis atdala mūsu fizisko pasauli no tās pirmavota – radošās pasaules. Jo skaistākas un greznāk rotātas šīs durvis būs, jo labāk.
4. Sajūtiet mīlestību uz šīm durvīm un uz pasauli, kas ir aiz tām. Jo patiesāka šī mīlestība būs, jo lielākas garantijas saņemt atbildi.
5. Izgaismojiet durvis ar spožu baltu gaismu. Vērojiet šo gaismu un, izmantojot iedomātu reostatu, palieliniet tās intensitāti.
6. Ejiet pie durvīm pārliecībā, ka tad, kad būsit piegājis, tās atvērsies. Tā arī notiek. Ja durvis paliek aizvērtas, tas nozīmē, ka neesat pārliecināts un jūtaties necienīgs. Tādā gadījumā viss jāsāk no sākuma, un pēc veiktās relaksācijas piedodiet pats sev.
7. Durvis ir atvērušās. Aiz tām ir pasakaini skaista Brīnumu pilsēta ar dārziem, torņiem, tempļiem un pilīm. Vizualizējiet to. Kad būsit piefiksējuši atmiņā Brīnumu pilsētas veidolu, atstājiet to fonā, jo tagad būs jādara tas, kas nepieciešams konkrētam Rīcības Plānam.
Pirmais konkrētās Rīcības Plāns, ko Roberts Stouns piedāvā savas grāmatas lasītājiem, ir šāds.
Kā piesaistīt papildu naudu
Šis Rīcības Plāns neparedzētus ienākumus ģimenes budžetam piesaista samērā ātri. Kā vienu no piemēriem zinātnieks min kādu sievieti, kura, pirmo reizi izmēģinot šo konkrētās Rīcības Plānu, tajā pašā dienā atradusi uz ielas 20 dolāru banknoti.
Sagatavojiet sevi mentāli. Atbrīvojieties no domām par finanšu un citām problēmām. Domās noskaņojiet sevi “saņemt” bezgalīgu bagātību. Ar nosacījumu, ka pirms tam pietiekami esat praktizējis pakāpenisko relaksāciju un vadāmo iztēli, varat sākt.
1. Veiciet relaksāciju.
2. Noregulējiet iztēli.
3. Domās atveriet durvis un ieejiet.
4. Skaidri pavēstiet, ka jums vajadzīga papildu nauda.
5. Lūdziet palīdzību.
6. Uzlieciet uz ceļiem iepriekš sagatavotu banknoti.
7. Turpinot sēdēt aizvērtām acīm, vizualizējiet gaismas bumbu, kas atrodas aptuveni 30 centimetru virs galvas. Palieliniet gaismas intensitāti. Ļaujiet šai gaismas bumbai lēnām ieslīdēt jūsu galvā un virzīties pa ķermeni uz leju, līdz tā sasniedz saules pinuma vietu (virs nabas). Tagad ar gaismas staru, kas plūst no nabas, apgaismojiet banknoti. Vērojiet, kā nauda, uzlādējoties ar enerģiju, sāk kvēlot. Nodzēsiet gaismas staru. Iztēlojieties, ka nauda aizpeld un pazūd skatienam. Mirkli pagaidiet. Tagad iztēlojieties, kā nauda atgriežas, kā visu telpu ap jums piepilda naudaszīmes. Lēnām virziet gaismas bumbu pa ķermeni uz augšu, līdz tā atgriezusies sākumā stāvoklī. Samaziniet gaismas intensitāti. Iztēlojieties, ka izejat pa durvīm un, atstājot tās atvērtas, un atgriežaties savā vietā. Atveriet acis.
8. Izmantotā banknote 24 stundu laikā vai nu jāiztērē, vai arī jāizmaina.