Meļi vienmēr ir nervozi
Viņi baidās, ka kāds skaļi pateiks, ka viņu stāstītais ir tīrākie meli. Šīs bailes liek viņiem pastāvīgi nervozēt. Iespējams, ka baiļu iemesls ir iedomāti citu cilvēku viedokļi. Viņi melo, lai cīnītos ar šīm bailēm un paaugstinātu citu cilvēku viedokli par sevi.
Stāstītais bieži vien nesakrīt
Meļu stāstījums ir nekonsekvents. Viņi koncentrējas uz konkrētiem stāsta punktiem, tādēļ palaiž garām svarīgākos veselā saprāta principus.
Stāsts tiek vairākkārt mainīts
Radot nepatiesu notikumu virknējumu kāda konkrēta mērķa labad, mainoties vajadzībām melim nākas piemēroties jaunai stāsta versijai. Uzdod šim cilvēkam jautājumus, pievērs uzmanību sīkumiem un notikumu attīstībai, lai atklātu stāsta patiesumu.
Nav grūti ievērot biežu novirzīšanos no temata
Meļi ir nervozi, tādēļ viņi cenšas atturēt cilvēkus no vēlmes tuvāk aplūkot kādu konkrētu aspektu. Visai bieži dabiskais klusums tiek aizpildīts ar skarbu, citiem veltītu nosodījumu.
Melis ātri vien ieņem aizstāvības pozīcijas
Meļi vienmēr jūtas vainīgi, viņi apzinās, cik daudz melo. Tā rezultātā viņi vienmēr ir gatavi aizstāvēties un īpaši ātri aizsvilstas, ja kāds nojauš par meliem.
Acu kontakta neesamība
Ir grūti kādam melot, ja tu skaties viņam/-ai tieši acīs. Skatiena novēršana parasti nozīmē, ka cilvēks nav īsti godīgs. Tev noteikti jāspēj ievērot nemierīga dīdīšanās, it īpaši, ja tu iniciē runāšanu par kādām konkrētām tēmām.