Ja kārojas kaut kas skābs, tātad Jūs moka vainas izjūta. Ja turpināsiet to „piebarot”, uzklūpot visam skābajam, pienāks brīdis, kad vainas sajūta izaugs līdz milzu apmēriem, bet Jūs pats kļūsiet par apvainotāju- tad Jums vairs negribēsies ne skābu, ne saldu. Atbrīvojieties no vainas izjūtas, un zudīs nepieciešamība pēc skābiem produktiem.
Nepārvarama kāre pēc saldā liecina, ka Jūsos iemājojušas bailes. Tās nepieciešams „piebarot”. Saldumu lietošana izraisa patīkamu mieru, un tādejādi saldumi nemanot kļūst par sevis nomierināšanas līdzekli. Tie, kuri pārlieku aizraujas ar saldumu ēšanu, baidās, ka notiks tas, ko viņi nevēlas. Šie cilvēki par daudz uztraucas un raizējas, vēlas kontrolēt notiekošo, un baidās, ka šo kontroli pazaudēs.
Kāre pēc gaļas nozīmē, ka esat sadusmojies, bet dusmas var „pabarot” tikai ar gaļu. Ja dusmīgs cilvēks nedabū gaļu, viņš kļūst vēl dusmīgāks. Ieradums ēst gaļu „audzē” dusmas. Jo dusmas sāļākas, asākas, jo izteiktāka ir tieksme pēc sāļākas un asākas gaļas.
Prasība pēc piena liecina par vēlēšanos pēc tā, ka ieradīsies kāds, kas sakārtos Jūsu dzīvi. Nesamērīga piena lietošana nozīmē dzīves pasivitāti. Kam garšo piens, tam piemīt tieksme noliegt savas kļūdas, toties ievērot citu kļūmes. Kam piens netīk, tas grib zināt pat visbriesmīgāko, tomēr patiesību. Viņš drīzāk pieņem rūgtu īstenību, nevis saldus melus. Kas pārlieku daudz lieto pienu, no tā patiesību nesagaidīt.
Kam garšo zivis, tas gaida brīnumu, ko mīļuprāt pats rada. Tieksme pēc zivju ēdieniem liecina par cilvēka vēlēšanos- kaut viss nokārtotos. Zivju lietošana uzturā zemapziņā nozīmē dvēseles mieru. Kam zivis netīk, tas nevēlas ne apātiju, ne dvēseles mieru. Viņš bīstas no pasivitātes, bezdarbības, slinkuma. Tāds cilvēks vēlas, lai dzīve ap viņu mutuļotu. Kam garšo saldūdens zivis, pasaulē vēlas dzīvot klusām, lai neviens viņu neaiztiktu un pats nevēlas aiztikt citus. Kam garšo sālītas zivis, tie ir patiesi labi un pārliecināti cilvēki.
Par cilvēka raksturu liecina arī ūdens lietošana. Tas, kurš dzer maz ūdens, pasauli redz saasināti un uztver krasi. Tas, kurš dzer daudz ūdens, pasauli uztver neskaidri, tomēr ir labdabīgi noskaņots un labvēlīgs.