Ārējais faktors ir kosmoss. Visas dzīves laikā cilvēks ir saskarsmē ar kosmosu, ar kuru notiek arī nepārtraukta apmaiņa, – mēs atdodam tam savas domas, emocijas un darbus, bet saņemam enerģiju. Šo enerģiju cilvēks tērē organisma atjaunošanai, kustībām, garīgai un psihiskai darbībai, seksam un citām lietām. Turklāt dots tiek daudz vairāk enerģijas, nekā mēs savā fiziskajā plānā spējam iztērēt, tāpēc atlikusī daļa tiek izmantota biolauka uzturēšanai, normālai čakru darbībai, enerģētiskai aizsardzībai. Bet, ja šīs enerģijas ir ļoti daudz, atliek vēl arī maģijai, sava un citu likteņa ietekmēšanai.
Taču, ja jūtams, ka enerģija tik tiešām izsīkusi, pienācis laiks iedarbināt iekšējos faktorus, proti, spējas atgriezt zaudētos spēkus. Kas tad īsti palīdz paaugstināt cilvēka enerģētisko potenciālu?
Pēc amerikāņu parapsihologa H. Lendisa domām, talkā jāņem:
1. speciāli vingrojumi enerģijas līmeņa paaugstināšanai,
2. pozitīvo emociju uzkrāšana un norobežošanās no negatīvajām emocijām,
3. meditācija,
4. kontakti ar cilvēkiem, kas atrodas daudz augstākā enerģētiskajā līmenī,
5. izkliedētās kosmiskās enerģijas prānas uzņemšana sevī lielākā daudzumā,
6. godprātīga visu savu pienākumu izpilde,
7. uzlabot gremošanas sistēmas darbību, lai organisms saņemtu visas nepieciešamās vielas,
8. veicināt intensīvāku gāzu apmaiņu elpojot,
9. fiziskās aktivitātes palielināšana,
10. mugurkaula un locītavu kustību uzlabošana,
11. līdz minimumam ierobežotas liekās kustības un sarunas,
12. saskarsme ar mājdzīvniekiem un putniem,
13. nodarbošanās ar puķkopību un dārzkopību,
14. aizraušanās ar mākslu,
15. gaļas un tās produktu maksimāla samazināšana uzturā.
Protams, lai apgūtu visu to, ko sevī ietver minētie formulējumi, nepieciešams daudz laika un arī pūļu. Citiem vārdiem sakot – jākļūst par jogu gan miesā, gan dvēselē un jāuztver joga nevis kā vingrojumi, bet gan kā dzīvesstils.
Daudzi noteikti uzskatīs, ka tas nekādi nav iespējams. Taču, lai paaugstinātu savas enerģijas līmeni, nebūt nav nepieciešams visu darīt uzreiz un tūlīt. Pilnīgi pietiek izvēlēties tikai dažas no minētajām rekomendācijām, toties izpildīt bez atrunām. Tā rīkoties ir daudz pareizāk nekā no gadījuma līdz gadījumam sekot daudziem padomiem.
Vēlamāk (bet ne obligāti) sākt ar pirmajiem diviem ieteikumiem, jo tie visspēcīgāk palīdz atjaunot enerģijas līmeni. Visa cita starpā nedrīkst aizmirst, ka ļoti daudz enerģijas patērē sekss un tukšas sarunas. Bet biolauku novājina smēķēšana un alkohols.
Ir viens pavisam vienkāršs, toties efektīvs vingrojums, kas ļauj samērā ātri nedaudz papildināt enerģijas rezerves.
* Vispirms jāaizver acis un jākoncentrē uzmanība uz siltuma un aukstuma sajūtām organismā. Jānosaka pati aukstākā un pati siltākā vieta. Tad, izmantojot domas spēku, jācenšas siltumu novirzīt tur, kur jūtams aukstums, bet aukstuma vilni tur, kur jūtams siltums. Jāmēģina panākt, lai abas šīs vietas temperatūras ziņā kļūtu līdzīgas. Ja tas izdodas, var pāriet pie nākamā posma. Ja ne, enerģijas “pārbīdīšana” ar domas spēku jāturpina tik ilgi, līdz šī iemaņa apgūta.
Arī nākamais posms izpildāms aizvērtām acīm. Tāpat kā iepriekš, uzmanība jākoncentrē uz ķermeņa sajūtām – tam it kā jāpārskrien no augšas uz leju un jāpiefiksē, kas kurā vietā konkrētajā brīdī jūtams. Pēc tam jāatrod pašas saspringtākās vietas, jāsasprindzina muskuļi tajās vēl vairāk, bet pēc tam jācenšas tos atslābināt, atbrīvot. Tā soli pa solim jāpanāk visa ķermeņa pilnīga atslābināšanās.
Kad arī tas izdarīts, ērti jāapsēžas vai jānostājas un enerģiski jāsaberzē roku plaukstas un pirksti – tā, lai tie kļūtu mīksti un karsti. Tad plaukstas pieliek asteskaula vietai: vispirms kreiso, tai virsū – labo plaukstu. Kādu brīdi jāpastāv vai jāpasēž šāda pozā – līdz asteskaula apvidū parādās siltuma sajūta un pulsācija. Kad tas noticis, rokas noņem. Tas, kas silda un pulsē ķermeņa lejasdaļā, ir cilvēka dzīvības enerģija. Jāelpo lēnām, mierīgi un dziļi. Ieelpas brīdī jāiztēlojas, kā pulsējošais siltums savelkas kamolā, bet izelpas laikā ar domas starpniecību šis spēka impulss jāvirza uz to ķermeņa daļu, to orgānu, kam nepieciešama palīdzība.
Šo vingrojumu var izpildīt tik daudz reižu un tik ilgi, cik vien tīk, – ar katru reizi dzīvības enerģija pieaugs.
Galvenais – nemocīt pašam sevi. Ja nodarbība nogurdinājusi vai apnikusi – tā jāpārtrauc. Bet, lai enerģija saglabātos nepārtraukti, šo vingrojumu ieteicams izpildīt trīs reizes dienā: no rīta, pēc pusdienām un vakarā pirms gulētiešanas.