Savulaik Pensilvānijas universitātē tika veikts biometeoroliģiskais eksperiments ar vairākiem pacientiem, kuri sirga ar artrītu. Ik reizes, kad doktors Holanders uz klimatrona modulēja simptomus, kas rodas, kad tuvojas negaiss – atmosfēras spiediena pazemināšanos un mitruma palielināšanos, – pacienti sūdzējās par sāpēm. Dažiem pirms negaisa sākuma novēroja artrīta saasināšanās pazīmes.
Elpošanas ceļu saslimšanas un plaušu iekaisumi biežāk novēroti janvārī nekā jūlijā, čūlu asiņošana – februārī. Rajonos, kur krasi izteiktas gadalaiku maiņas, februāris un marts ir grūtākie mēneši tiem, kas sirgst ar sirds un asinsvadu slimībām, tāpēc tur sirdslēkmju skaits šajā periodā ir vislielākais. Ar leikēmiju biežāk saslimst ziemā, bet reimatisms saasinās aprīlī.
Taču speciālisti apgalvo, ka laika apstākļi ne vienmēr cilvēka veselību ietekmē tikai negatīvi. Orkāni, piemēram, spēj stimulēt garīgo darbību. Kā apliecinājumu tam var minēt šādu faktu: kad 1938. gada rudenī virs vairākiem ASV rajoniem trakoja viesuļvētra, Amerstas koledžas (Masačūsetsas štats) beidzējiem notika garīgo spēju pārbaudes eksāmens. Eksāmena rezultāti bija pārsteidzoši. Orkāna kulminācijas laikā atzīmes krasi uzlabojās, un šīs mācību iestādes vēsturē līdz pat šim laikam toreizējais augsto atzīmju rekords nav pārspēts. Pēc vētras audzēkņu zināšanu rādītāji mazinājās aptuveni par 10% zem vidējā līmeņa.
Cilvēkus var ietekmēt arī mierīgs, kluss laiks. Zinātnieki ir pārliecināti, ka uz cilvēku iedarbojas pat grūti samanāmas atmosfēras parādības. ASV medicīnas klimatoloģijas pētnieki, piemēram, uzskata, ka zemas frekvences elektromagnētiskie viļņi spēj izraisīt miegu. Savukārt Pensilvānijas universitātes līdzstrādnieki novērojuši, ka negatīvi uzlādētie joni veicina brūču ātrāku sadzīšanu, atvieglo ar astmu un nātreni slimojošo ciešanas, ceļ cilvēka vispārējo tonusu.
Savukārt pozitīvi uzlādētie joni veicina nogurumu, galvassāpes un reiboņus. Gaisā pozitīvie joni veidojas, kad atmosfēras spiediens krītas. Pēc vairāku speciālistu domām, tieši ar pozitīvo jonu iedarbību izskaidrojami psihiskie un fiziskie traucējumi, kādi rodas sakarā ar atmosfēras spiediena pazemināšanos. Visjutīgākie pret atmosfēras svārstībām ir nervozi cilvēki. Atmosfēras apstākļi var ietekmēt arī asins ķīmisko sastāvu, asinsspiedienu, vielmaiņu un citus dzīvības procesus. Vecākiem cilvēkiem, kuriem ir mazkustīgs dzīvesveids, ārsti parasti iesaka izvairīties no aukstuma, jo aukstā laikā sirdij nākas strādāt ar lielāku slodzi.
Bērni visvairāk svarā pieņemas augustā un septembrī. Taču augsta temperatūra nepaaugstina organisma funkcionēšanu. Biometeorologi konstatējuši, ka cilvēki ir auglīgāki un dod visveselīgākos pēcnācējus, ja gaisa temperatūra ir +18 grādu. Pastāv hipotēze, ka gada aukstajos mēnešos ieņemtajiem indivīdiem krasāk izteiktas ir garīgās spējas salīdzinājumā ar tiem, kas ieņemti siltajos mēnešos. Zinātnieki uzskata, ka karstums nomāc intelektu.
Daži medikamenti, piemēram, morfijs, ātrāk iedarbojas sliktos laika apstākļos. Vairāki miega līdzekļi ir mazāk efektīvi karstumā. Savukārt jo aukstāks laiks aiz loga, jo lēnāk diabētiķi reaģē uz insulīnu.
Daudzi pētnieki secinājuši, ka cilvēka smadzenes precīzāk darbojas sausās un vēsās dienās, bet, ja ilgi pieturas skaidrs laiks, darba ražīgums krītas. Toties pēc ilgstoša saulaina laika lietainā dienā tas atkal strauji ceļas.
Krasas atmosfēras spiediena svārstības, tā pazemināšanās cilvēku uzvedību padara agresīvāku, biežāk novēroti nelaimes gadījumi ražošanā un uz ceļiem. Tokijas zinātnieki, piemēram, secinājuši, ka zema atmosfēras spiediena laikā ļaudis kļūst krietni aizmāršīgāki un neuzmanīgāki – pieaug satiksmes līdzekļos, veikalos un citās sabiedriskās vietās aizmirsto lietu skaits.
Lai gan zinātnieki konstatējuši, ka magnētiskās un elektriskās svārstības atmosfērā ietekmē visus dzīvos organismus, tomēr pats ietekmēšanas mehānisms joprojām nav atklāts. Biometeorologi joprojām cenšas izzināt noslēpumaino saikni, kas pastāv starp atmosfēras norisēm un parādībām un mūsu veselību un uzvedību.