Patiesībā, ja mēs atvērtu acis, kad skūpstāmies ar kādu, ko mīlam, tad nevarētu pilnībā ļauties sajūtām un taureņiem vēderā. Tas ir līdzīgi kā darīt vairākas lietas vienlaicīgi, domājot par to, cik labi šis cilvēks izskatās, kā jūtas, un kā viņš liek justies tev.
Mērfija un Daltone atklāja, ka, vienlaicīgi koncentrējoties uz vairākām sajūtām, tiek apslāpētas visas tās sajūtas, kas netiek stimulētas.
Pētījuma ietvaros tika veikts eksperiments, kura dalībniekiem bija jāpilda burtu meklēšanas uzdevums, un tikmēr uz viņu rokām bija piestiprinātas ierīces, kas izraisa vibrācijas. Rezultātā viņi izjuta mazāk vibrāciju, kad acis bija atvērtas, jo vizuālā uztvere novērsa uzmanību no vibrāciju radītajām sajūtām. Daltone norāda, ka:
“pēc šiem rezultātiem ir redzams, kāpēc mēs aizveram acis, kad vēlamies koncentrēties uz konkrētām sajūtām.”
Atslēdzot vizuālo uztveri, mēs varam vairāk koncentrēties uz iekšējām sajūtām, ko piedzīvojam. Mērfija skaidro, ka, aktivizējot vizuālo uztveri, samazinās mūsu spēja uztvert arī citus redzes un dzirdes stimulus.
Ja mūsu uzmanību nenovērstu vizuālie signāli, tad citas sajūtas būtu daudz izteiktākas. Kaut gan šajā pētījumā nepiedalījās pāri, tāpēc nevar zināt, vai skūpstīšanās laikā viņu rezultāti būtu līdzīgi gan ar aizvērtām, gan atvērtām acīm.
Avots: higherperspectives.com