Karotes un bļodas
Pēc pārliecinātu veselīga dzīvesveida piekritēju domām, ēst drīkst tikai ar koka karoti no koka (sliktākā gadījumā māla) bļodas. Tas, ka mūsdienās lietojam metāla dakšiņas un karotes, ir galīgi aplam: nonākot saskarsmē ar metālu, mutes dobumā tiek izjaukts skābju–sārmu līdzsvars un veicināta kariesa veidošanos.
Senās tradīcijas iesaka pavisam ko citu. Ir tautas, piemēram, uzbeki, kas ēda un arī mūsdienās plovu ēd ar pirkstiem. Bet citas tautas – ķīnieši, japāņi u.c – joprojām izmanto koka irbulīšus. Mūsu senči priekšroku deva koka karotēm un, protams, bļodām. Lietoja koka galda piederumus un neslimoja. Vēl mūsu senči zināja, ka veselība būs stiprāka, ja karotes un bļodas būs no liepas koka, kas ar savu enerģiju uzlādē ēdienu.
Paeglis – mikrobu ienaidnieks
Grieķi paegli mēdza saukt par mazo ciedru, jo zināja, ka tam piemīt visas “lielajam brālim” raksturīgās īpašības. Aromātiskais un dziednieciskais paeglis, kas izdala fitoncīdus, labvēlīgi iedarbojas uz elpošanas un sirds-asinsvadu sistēmu.
Paegļa dziednieciskās īpašības ļaudis bija pamanījuši jau tālā senatnē un sekmīgi tās izmantoja ikreiz, kad radās nepieciešamība. No paegļa koksnes, kas viegli pakļāvās apstrādei, darināja krelles, sprādzes un citas rotaslietas, kurām valkāšanas laikā bija tiešs kontakts ar ķermeni.
Koka rotaslietas mūsdienās nav īpašā modē, taču dziedniecībai tikpat labi var izmantot no paegļa darinātu paliktnīti karstai tējkannai vai katliņam. Siltuma ietekmē koks intensīvi izdalīs dziednieciskos aromātus un fitoncīdus, kam ir labvēlīga iedarbība plaušu slimību un gripas gadījumā.