Jūs visi melojat!
Tēlaini izsakoties, nav nekādas garantijas, ka tas, ko ieliekam savā atmiņā, arī uzglabāsies tieši tur, kur ielikām. Mūsu atmiņas būtiski atšķiras no sākotnējā oriģināla, jo atmiņa nekad neizsniedz precīzu pagājušo notikumu “fotogrāfiju”.
Kembridžā ar psiholoģijas studentiem obligāti tiek veikts šāds eksperiments: grupai studentu demonstrē zīmējumu un pēc tam lūdz to uzzīmēt pašiem. Nākamajā dienā uzdevums jāatkārto, bet oriģināls vairs netiek demonstrēts. Vēl pēc pāris dienām – tas pats. Un tā – nedēļu pēc nedēļas. Kad eksperiments pabeigts, visi zīmējumi tiek nolikt studentiem priekšā. Un ko viņi redz? Katrs nākamais viņu zīmējums atšķiras no iepriekšējā, bet pēdējam ar oriģinālu praktiski nav nekā kopīga. Kā tad tā!? Viņi taču zīmēja to, ko bija paši savām acīm redzējuši! Un tomēr…
Tātad atmiņa ir radoša rekonstrukcija, un, jo senāka ir informācija, jo vairāk tā galvas smadzenēs “tiek pārtaisīta”.
Melīgās atmiņas
Zinātnieki uzskata, ka smadzenēs var ielikt nepatiesas atmiņas, turklāt – pilnīgi apzināti, ar iepriekšēju nodomu.
Ja tās kāds būs pārliecinoši iedvesis, vēlāk patieso informāciju no nepatiesās nav iespējams atšķirt, jo iedvestā atmiņas šķitīs absolūti reāla. Turklāt eksperimentu gaitā arī noskaidrojās, ka dotajā gadījumā fantāziju no realitātes neatšķir pat melu detektors. Vēl vairāk – pat hipnozes laikā, kas vēl nesen tika uzskatīta par bezmaz pašu drošāko veidu atsaukt atmiņā aizmirstus notikumus, cilvēki mazāk atcerējās, bet vairāk fantazēja.
Noteikti katrs pēc savas pieredzes zina, kā tas ir, kad reizēm, stāstot par kādu senāk redzētu filmu, klāt piejūk arī ainas no citām filmām un paša izdomājumi. Atceroties jaunības gados piedzīvotos notikumus, katram to dalībniekam nenoliedzami būs sava šo notikumu versija. Sadzīvē tas, protams, nav tik svarīgi. Pavisam citādi tas ir, ja, piemēram, policija vāc aculiecinieku liecības. Kā būt un kam ticēt, ja šāda gadījumā, teiksim, pieci viena notikuma liecinieki sniedz piecas atšķirīgas liecības? Turklāt katrs no viņiem cenšas būt godīgs un visu izstāstīt maksimāli sīki un precīzi.
Tas viss tā ir tāpēc, ka mūsu atmiņa vēl joprojām ir zinātnieku neatminēta mīkla, un, visticamāk, kurš vistuvāk pietuvosies šā noslēpuma atslēgai, saņems Nobela prēmiju. Gribētos, protams, lai tas notiktu ātrāk…
Starp citu
* Ja cilvēka atmiņu salīdzina ar datoru, tad dzelži ir zaudētāji. Lielākais atmiņas daudzums modernajos jaunākās paaudzes datoros ir aptuveni 10 triljonu baitu (skaitlis ar 13 nullēm). Toties cilvēka smadzenes, kā noskaidrojuši Hārvarda universitātes zinātnieki, var ietilpināt tik lielu baitu daudzumu, kas rakstāms ar 8432 nullēm.
Galvas smadzenes veido aptuveni 2% no cilvēka ķermeņa svara, bet enerģiju un skābekli patērē visvairāk – attiecīgi
* Māksliniekiem, aktieriem, rakstniekiem un citiem radošo profesiju pārstāvjiem ir attīstīts sievišķais, asociatīvais atmiņas tips: viņi atceras emocijas, krāsas, smaržas…
* Vīrieša smadzenes un sievietes smadzenes atmiņas organizē atšķirīgi. Sievietes galvenokārt domā ar smadzeņu pieres daivām, kas ne tik daudz atbild par loģiku, cik par intuīciju un emocijām. Tieši tāpēc daiļā dzimuma pārstāves vieglāk iegaumē visu to, kas viņās izraisa tās vai citas sajūtas. Toties vīrieši, lai ko iegaumētu un atcerētos, ieslēdz loģiku. Viņiem ir 6 reizes vairāk pelēkās vielas, kas atbild par intelektu un viņu atmiņu pirmām kārtām formē analītiskie centri. Tieši tāpēc vīrieši viegli iegaumē un atceras skaitļus un shēmas.
TESTS. Pārbaudiet savu atmiņu
Atbildot uz jautājumiem, izmantojiet četrus atbilžu variantus:
nekad – 0 punktu
reti – 1 punkts
reizēm – 2 punkti
bieži – 3 punkti
1. Vai jums ir gadījies aizmirst tā cilvēka vārdu un uzvārdu, ar kuru ikdienā diezgan bieži tiekaties?
2. Vai jums ir grūtības sekot filmas, grāmatas, TV raidījuma darbībai tikai tāpēc, ka aizmirsāt, kas notika sākumā?
3. Vai jums ir bijis tā, ka, ieejot istabā (virtuvē, kolēģa darba kabinetā vai citur) mokoši cenšaties atcerēties, kāpēc esat tur iegājis?
4. Vai esat kādreiz aizmirsuši svarīgas ieplānotas lietas, piemēram, apmaksāt kādu rēķinu u. tml.?
5. Vai zināt no galvas visus tos tālruņu numurus, kurus ikdienā bieži izmantojat?
6. Vai vakardienas notikumus atceraties ar grūtībām?
7. Vai jums ir nācies apmaldīties pazīstamā vietā?
8. Vai tikai ar grūtībām varat atcerēties, kur nolikāt to vai citu lietu?
9. Vai ir bijušas reizes, kad, ejot prom no mājas, esat aizmirsis izslēgt gāzi, gaismu, aizslēgt ārdurvis?
10. Vai esat kādreiz vairākas reizes pateikuši vienu un to pašu, tā izraisot izbrīnu un nesapratni apkārējos?
11. Vai jums rada grūtības atsaukt atmiņā populāru cilvēku vārdus vai ievērojamu vietu nosaukumus?
12. Jums nākas visu pierakstīt, jo uz savu atmiņu nevarat paļauties?
13. Vai jūs ar grūtībām iegaumējat jaunas receptes, adreses, tālruņa numurus?
14. Vai jums ir nācies kaut kur aizmirst savas lietas?
15. Vai ir bijušas reizes, kad momentāni esat aizmirsis to, ko kāds jums tikko teicis?
Saskaitiet iegūtos punktus!
No 0 līdz 7 punktiem. Jums ir lieliska atmiņa, par kuru var tikai priecāties.
No 8 līdz 15 punktiem. Jums savu atmiņu vajadzētu sākt trenēt. Ir daudz dažādu veidu, kā to darīt: var risināt krustvārdu mīklas un loģikas uzdevumus, var mācīties no galvas dzejoļus vai sākt apgūt kādu svešvalodu…
Vairāk par 15 punktiem. Jūsu atmiņa diemžēl ir stipri bēdīgā stāvoklī. Ļoti svētīgi būtu konsultēties ar speciālistu.