Čārlzs bija Amerikas Savienoto Valstu kājnieks – pilots Vjetnamā. Pēc savas septiņdesmit piektās misijas, viņa lidmašīna tika iznīcināta. Viņa kabīne automātiski tika izsviesta gaisā – tieši ienaidnieku rokās. Tomēr Čārlzs bija dzīvs – viņu pasargāja izpletnis.
Viņš pavadīja sešus gadus Vjetnamas cietumā. Viņš izdzīvoja šos gadus, lai pēc tiem atkal baudītu brīvības un laimes smaržu.
Kādu dienu Čārlzs kopā ar savu sievu sēdēja restorānā, kad pie viņiem pienāca kāds vīrs un teica: „Čārlzs tas esi tu? Tu biji pilots Vjetnamā, kurš vadīja lidmašīnu Ērglis. Tu biji tas, kuru nošāva ienaidnieki. ”
„Pie visiem svētajiem, kā gan tu to varētu zināt,” jautāja Čārlzs.
„Es biju tas, kurš iepakoja tavu izpletni pirms tā zīmīgā lidojuma,” vīrs teica.
Aiz pārsteiguma un pateicības Čārlzs bija zaudējis valodu. Vīrs uzlika roku uz Čārlza pleca un noteica: „Un es redzu, ka izpletnis nostrādāja!” Un Čārlzs atbildēja: „Jā! Ja tas nebūtu nostrādājis, es nebūtu šeit šodien.”
Tās pašas dienas vakarā Čārlzs nespēja aizmigt. Viņš domāja par šo vīru: „Es nespēju atcerēties, kā šis vīrs būtu varējis izskatīties uniformā. Balta cepure, jostas bikses, forma… Es domāju par to, cik reizes gan mēs varētu būt satikušies. Bet varbūt es viņam nekad pat nepateicu „Labrīt!” vai „Paldies!”. Bet kā gan citādāk, es biju lidmašīnas pilots, bet viņš tikai ierindnieks…”
Čārlzs domāja par neskaitāmajām stundām, kuras ierindnieks pavadījis, rūpīgi lokot izpletņa audumu, ielokot katru ieloci, aizkabi un striķi, turot savās rokās citu cilvēku likteņus. Cilvēku, kas, iespējams, nekad viņam nepateiks „Paldies!” vai „Labrīt!”. Bet tieši šī cilvēka dēļ viņš – Čārlzs – bija dzīvs.”
Stāsta morāle: Kurš loka tavu dzīvības izpletni?
Ikvienam no mums ir kāds, kas vada mūs ikdienas dzīvē, pat, ja paši to neapjaušam.
Pastāv neskaitāmi dzīvības izpletņa veidi, kas pasargā mūs no sāpīgiem vai pat letāliem kritieniem. Tādēļ padomā un atpazīsti cilvēkus, kuri loka tavus dzīvības izpletņus.