Kopā tika aptaujāti 15 000 cilvēki 18-28 gadu vecuma grupā. Pētījums attiecās uz visiem, līdz ņem vērā inteliģences faktoru. Kā izrādījās, inteliģentāki cilvēki vairāk laika pavada ar draugiem un ģimeni, viņi augstu vērtē savu laiku.
“Tie, kuri ir inteliģentāki un kuriem piemīt nepieciešamā spēja izmantot to parasti mazāk laika pavada socializējoties, jo šie cilvēki pievērš vairāk uzmanības ilgtermiņa mērķiem.”
Inteliģence salīdzinājumā ar laimi attīstījās, lai atrisinātu jaunas un nebijušas evolucionāras problēmas. Šīs problēmas ietekmē izdzīvošanu un reprodukciju. Problēmas ir “jaunas” tādā ziņā, ka tās ir anomālijas, kas neatkārtojas.
“Intelektuāli indivīdi, kuru vispārējās inteliģences pakāpe novērtēta kā augstāka un kuri spēj atrisināt nebijušas problēmas, saskaras ar mazākām grūtībām pieņemt nebijušas situācijas un jaunu realitāti.”
Inteliģenti cilvēki saskata savādākas evolucionāras problēmas un pavada laiku cenšoties tās atrisināt. Viņi ātrāk par mazāk inteliģentiem indivīdiem atsakās no iepriekš ieviestajām sociālajām struktūrām, lai sasniegtu savus mērķus.
“Par spīti tam, ka empīriskajām analīzēm tika izmantota vispārējā apmierinātība ar dzīvi, savannas laimes teorija nav saistīta ar kādu konkrētu definīciju un tā ir saderīga ar jebkuru sapratīgu teoriju par laimi, subjektīvo labklājību un apmierinātība ar dzīvi,” apgalvo Lī un Kanazava.