Ar katru dienu mēs virzāmies arvien tuvāk iespējai dzīvot ārpus zemes atmosfēras.
Šī brīža pasaulē ir viens galvenais faktors, kas attur mūs no šīs aizraujošās un vēl neizmantotās iespējas – tas ir skābeklis. Augiem nepatīk vietas bez gravitācijas, tādēļ arī tā ir viens no svarīgiem faktoriem, taču galvenais ir skābeklis, jo tas ir ļoti ierobežots. Tādēļ viens no pēdējiem atklājumiem, kas varētu jūs pārsteigt, ir cilvēka radīts augs ar nosaukumu „Zīda lapa”, kas var ražot bezgalīgi daudz skābekļa, izmantojot tikai gaismu un ūdeni.
Julians Melchiorri vēlējās atklāt, kā varētu uzglabāt, vai arī ražot skābekli garas ceļojumos kosmosa izplatījumā, par spīti bargajiem apstākļiem, kas tur valda. Izgudrojums, pie kāda viņš nonāca, ir skābekļa mākslīga ražošana. Šī mākslīgā „Zīda lapa” satur hloroplastus no augiem. Izgudrotājs Melchiorri izdomāja šos hloroplastus adaptēt priekš kāda izturīga un viegli pārvietojama auduma, tā arī radās ideja par “Zīda lapu”. Hloroplasti tiek turēti zīda struktūrā un darbojas tieši kā augs.
„Es izgriezu hloroplastus no augu šūnām un ievietoju tos iekšā zīda proteīnos. Pateicoties ilgiem pētījumiem un mēģinājumiem, mēs ieguvām pirmo fotosintezējošo, elpojošo un dzīvo, taču mākslīgo materiālu, kurš ir ļoti izturīgs,” stāsta pats Melchiorri. Viņš arī piebilst, ka vēlējās būvēt uz pašas dabas pamatiem, lai tos izmantotu un pierādītu to, ka lapa ne tikai būs noderīga starpgalaktiskajiem ceļojumiem, bet arī šeit pat uz zemes, jo šīs lapas var izmantot kā bioloģisku gaisa filtru, vai skābekļa ražotni.
Lapas dizains un prezentācija tika veikta „Ventura Lambrate” izstādē Milānas Dizaina Nedēļā 2015. gadā.
