Diennakts cikls
Zināšanas par diennakts cikla ietekmi uz organismu pie mums atnākušas no austrumtautām. Ķīniešu medicīna, piemēram, vienmēr ņēmusi vērā laiku, kad ir aktīvi tie vai citi orgāni un sistēmas. Arī mūsdienu zinātnieki pierādījuši, ka diennakts laiks tik tiešām ietekmē mūsu pašsajūtu. Lūk, tikai daži piemēri.
* No pulksten 3 līdz 6 rītā praktiski visiem ir “klusais” laiks – organisms vēl nav pamodies.
* Uzskata, ka pats labākais laiks seksam ir no pulksten 8 līdz 9.
* Arī ārstēšanās efektivitāte ir atkarīga no tā, kurā diennakts laikā tiek lietotas zāles. Piemēram, no pulksten 8 līdz 15 lielāku efektu dod hormonu preparāti (arī bronhiālās astmas gadījumā), bet no pulksten 19 līdz 20 – pretalerģijas līdzekļi.
* Praktiski visiem cilvēkiem dienas vidū novērojams aktivitātes apsīkums, tāpēc šajā laikā nepieciešams vienkārši atslābināties vai, ja ir iespēja, nosnausties.
* No pulksten 17 līdz 19 saasinās garšas un ožas sajūtas, tāpēc šajā laikā ieturēta maltīte sagādā īpašu baudu.
Katram lietderīgi zināt arī savu individuālo aktivitātes maksimuma un izsīkuma laiku. Kad aktivitāte ir viszemākā, nav ieteicams, piemēram, sēsties pie stūres vai pieņemt svarīgus lēmumus. Darba produktivitāte šajā laikā ir praktiski uz nulles un būtiski samazinās arī spējas koncentrēt uzmanību. Savukārt viss liekais, kas šajā laikā tiek apēsts, netiek pārvērsts enerģijā, bet nogulsnējas gurnos.
25. stundas efekts
Kad mēs kārtējo reizi kaut ko nepagūstam izdarīt un zūdāmies, ka diena ir par īsu, pat nenojaušam, ka vairākums ļaužu dzīvo 25 stundu diennakts ciklā. Nosacīti to varētu nosaukt par “pietuvināto” diennakts ciklu, jo tas nesakrīt ar 24 stundu ilgo Zemes griešanās ciklu.
Britu astronomi pierādījuši, ka jau kopš 700. gada pirms Kristus Zemes griešanās ātrums nepārtraukti palēninās.
Viņi izstudēja gan senajās mālu plāksnītēs, gan citos vēsturiskajos rakstos iekļauto informāciju par Saules un Mēness aptumsumiem. Pamatojoties uz šo informāciju un ņemot vērā Saules stāvokli tajos tālajos laikos, zinātnieki arī aprēķināja Zemes “bremzēšanās ceļu”. Kad pirms 530 miljoniem gadu mūsu planētu apdzīvoja aizvēsturiskie dzīvnieki, diennakts garums bija 21 stunda. Savukārt dinozauriem, kas dzīvoja pirms 100 miljoniem gadu, katra jauna diena sākās jau pēc 23 stundām. Tātad diennakts garums nepārtraukti palielinās, tāpēc arī mainās mūsu dabas dotie ritmi, un mums, lai visu pagūtu, pietrūkst tieši šīs vienas – 25. stundas. Tieši šā iemesla dēļ mūsdienu cilvēki dzīvo nepārtrauktā steigā, kas, protams, kaitē veselībai un saīsina mūžu. Tiesa, ir cilvēki, kuriem arī 24 stundas diennaktī ir par daudz. Lai dzīvotu harmonijā ar apkārtējo pasauli, jāiemācās organizēt sevi un savu laiku.
Šķērsojot laika joslas
Visiem, kas nekad nav lidojusi uz tālām zemēm un tikai grasās to darīt, der zināt, ka šāds pārlidojums var izraisīt lielākus vai mazākus traucējumus organisma darbībā. Gan transkontinentālo pārlidojumu laikā, gan pēc tam kā pasažieriem, tā arī lainera apkalpei novērojama vispārējā stāvokļa pasliktināšanās: nespēks, nogurums, miegainība dienas laikā un mundrums nakts stundās. Turklāt tā mēdz būt tikai tad, ja ceļojums notiek austrumu vai rietumu virzienā.
Izrādās, šķērsojot vairākus meridiānus, tiek izjaukta cilvēka iekšējā bioloģiskā pulksteņa sakritība ar vietējo laiku. Savukārt pārlidojumi ar tādu pašu lidmašīnas ātrumu virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem un atpakaļ organismu neietekmē un nekādas izmaiņas tajā neizraisa. Šo parādību mediķi vēl pēta, bet ceļotājiem jāņem vērā, ka, lai organisms pierastu pie jaunā laika, tam nepieciešamas aptuveni divas nedēļas.
Riska faktori
* Kā jau minēts, bioloģiskie ritmi var nojukt, šķērsojot laika joslas. Līdz brīdim, kad tie atjaunojas, nav ieteicams sevi noslogot ar smagu fizisku un intelektuālu darbu – organismam jau tā nav viegli.
* Pašsajūta var pasliktināties, arī pārejot no vasaras laika uz ziemas laiku un otrādi. Šajā gadījumā galvenais ir – ievērot mieru un dienas režīmu. Šai vienas stundas pārbīdei organisms piemērojas aptuveni trijās dienās.
* Problēmas ar ritmu pavasarī un rudenī izraisa ne tikai pāreja uz vasaras vai ziemas laiku, bet arī gadalaiku maiņa. Arī sezonas cikli ļoti būtiski ietekmē cilvēku.
* Ritma traucējumi var notikt arī tad, ja, piemēram, mājās vai darbā “pūcei” nākas pielāgoties “cīrulim” un otrādi.
* Ļoti kaitīgs ir darbs maiņās – cilvēka iekšējais “pulksteņa mehānisms” vienkārši nespēj tām pielāgoties.