Oža ir viens no galvenajiem informācijas avotiem ne tikai dzīvniekiem, bet arī cilvēkam. Tikai mēs šo informāciju uztveram neapzināti.
Ar aromātiem nodarbojas vismaz divas atšķirīgas zinātnes:
* aromterapija – dažādu slimību profilakse un ārstēšana ar aromātiskajiem augiem, pastāv jau ļoti sen;
* aromakoloģija – pēta aromātu ietekmi uz cilvēku. Šī zinātne ir jaunāka par aromterapiju, tās darbība ir zinātniski izanalizēta un nosacīti nesen – oficiāli atzīta.
Smarža ilgi vazāja zinātniekus aiz deguna
Zināms, ka daudzas sievietes, kurām dzemdību namā atnes svešu jaundzimušo, momentāni atklāj, ka tas nav viņas bērns. Arī jaundzimušie, kuri vēl nespēj ne redzēt, ne dzirdēt, spēj atšķirt savu māti no sveša cilvēka. Gan vieni, gan otri to dara pēc smaržas. Cilvēka individuālais aromāts nosaka arī viņa pievilcību pretējā dzimuma acīs.
Par mūsu reakciju uz spēcīgiem smaržu signāliem atbild speciāls vomeronazāls orgāns, kas atrodas uz šķērssieniņas tuvāk degungalam. Tas ir
saistīts ar galvas smadzeņu limbisko sistēmu, kas attīstījusies mūsu evolūcijas agrīnā stadijā un kontrolē emocijas un seksuālo uzvedību.
Starp citu, no visām piecām cilvēka maņām ar “pieeju” šai sistēmai var lepoties tikai oža.
Interesanti, ka ilgu laiku zinātnieki šo orgānu uzskatīja par rudimentu, proti, orgānu, kas zaudējis savu bioloģisko nozīmi, un ka tas savas attīstības maksimumu sasniedz piektajā bērna dzīves mēnesī, bet pēc tam pakāpeniski pazūd, jo jaundzimušais jau kļūst daudz patstāvīgāks – mācās visu saskatīt, izpaust savas vēlmes, runāt un viņam vairs nav jāorientētiejas tikai pēc smaržas.
Taču pēdējā laikā šis uzskats tiek apšaubīts: pirmkārt, “ožas molekulas” zinātnieki atklājuši pat spermatozoīdiem, bet, otrkārt, kā to apliecina jaunāko pētījumu rezultāti, cilvēki, kuriem plastiskās operācijas gaitā tika skarta arī deguna starpsieniņa, bieži zaudēja potenci. Tas vedina domāt, ka vomeronazālais orgāns nekur “nepazūd”, bet visu mūžu turpina aktīvi uztvert cilvēkam svarīgus aromātus.
Šķir nākamo lapu un uzzini pārsteidzošas lietas par ožu!