Draudzība ir viens no svarīgākajiem emocionālās pieķeršanās veidiem. Psihologi uzskata: bērns, kurš prot draudzēties, izaugs par harmonisku personību, ātrāk un labāk pratīs iekļauties kolektīvā un izveidot ģimeni.
Vai vecāki var kaut kādā veidā bērnam palīdzēt? Pirmajos dzīves gados bērnam ir spēcīgi izteiktas īpašnieka jūtas, un ļoti bieži tās ir stiprākas par izveidojušos draudzību.
Līdz 3 gadiem. Interese ir labs sākums
Visi noteikti būs pamanījuši, ka mazuļi, sēžot pastaigu ratiņos, ar lielu interesi vēro citus sev līdzīgos. Pēc tam viņi paaugas, pārceļas uz bērnu rotaļlaukumiem un turpina kontaktēties rotaļājoties. Dažiem smilškastē pat uzrodas draugi – tādi paši mazuļi, ar kuriem viņi regulāri tiekas un kurus saprot bez vārdiem. Bet ja tas nenotiek?
Kā rīkoties vecākiem?
Daļa psihologu uzskata, ka līdz triju gadu vecumam bērni neprot kontaktēties, vēl jo vairāk draudzēties, tāpēc censties viņus satuvināt šajā vecumā nav vērts. Citi ir pārliecināti – būdams izolēts, bērns tā arī neiemācīsies kontaktēties. Slavenais dr. Spoks iesaka pat gadu vecu bērnu “vest tur, kur ir citi bērni”. Viņaprāt, vienaudžu sabiedrībā bērns mācās dzīvot kolektīvā. Vecākiem te būtu jāvadās pēc savas personīgās pieredzes. Ja redzat, ka bērns dara citiem pāri vai izvairās no vienaudžiem, ar kontaktēšanos vajadzētu pagaidīt un vēlāk pacensties viņam izskaidrot, kā jāuzvedas ar pārējiem bērniem, kāpēc nevajag grūstīties un būt skopam. Bet, ja jūsu bērns ar pārējiem ir draudzīgs un labprāt rotaļājas bariņā, šos kontaktus vajadzētu visādi veicināt.
No 4 līdz 5 gadiem
Pirmās simpātijas un antipātijas
Šajā vecumā bērni jau spēj atrast kopīgu valodu. Taču pagaidām bērns vēl ir koncentrējies uz sevi, draudzības centrā atrodas viņa personīgais Es. Vienaudzis viņam vajadzīgs tādēļ, lai būtu kāds, ar ko sevi salīdzināt, lai varētu kādam sevi nodemonstrēt. Šajā vecumā bērnu attiecībās parādās vadoņi un vadāmie, taču lielākoties tas notiek neapzināti. Draudzība pagaidām vēl ir egocentriska: “Ilzīte dod man savas rotaļlietas, tāpēc es ar viņu draudzējos.”
Kā rīkoties vecākiem?
Nepārtraukti atgādiniet mazajam, ka visi apkārtējie bērni ir tādi paši kā viņš; ka arī viņiem sāp, ka arī viņus var aizvainot, ka arī viņi grib, lai tos mīlētu un sargātu. Var jau sākt bērnu orientēt, kā izvēlēties draugus. Taču tas jādara delikāti, neuzbāzīgi. Protams, vecāki ļoti centīsies iestāstīt savai atvasei, ka jādraudzējas ar labu un kārtīgu bērnu, kas nav kauslis. Taču, izvēloties sev par draugu tādu “pozitīvu” mazuli, arī jūsu bērnam jābūt tam atbilstošam. Tāpēc visādi atbalstāma labestība un draudzīgums, bet agresija un skopulība nosodāma.
No 6 līdz 8 gadiem
Sākumskolas vecums. Tu – man, es – tev
Šajā vecumā bērni jau sāk izprast savstarpības ideju un saprast otra jūtas. Tagad draudzības pamatā ir rīcība un tas, kā to novērtē otra puse. Agrāk bērns teica: “Es ar Jāni draudzējos tāpēc, ka viņam ir tāds pats divritenis.”
Bet tagad draudzībai jau ir pavisam citi iemesli: “Jānis nekaujas un nav skops, dalās konfektēs.” Bērns apzināti operē ar jēdzieniem “labs – slikts”, “labestīgs – ļauns” un pēc šiem kritērijiem arī izvēlas sev draugu. Viņam gribas kopā ar draugiem pavadīt vairāk laika un ne tikai rotaļāties, bet arī gatavot mājasdarbus, iet viesos.
Kā rīkoties vecākiem?
Centieties būt draudzīgi ar tiem, kurus dēls vai meita izvēlējušies sev par draugiem, pat ja kāds no šiem cilvēciņiem jums nešķiet īpaši simpātisks. Nekādā ziņā nevajag kategoriski aizliegt ar kādu draudzēties. Visticamāk, ar šādu despotismu izraisīsiet bērnā protestu. Kā galējo līdzekli var mēģināt pakāpeniski pārorientēt bērna uzmanību un simpātijas uz kādu citu kandidatūru. Bet pirms tam ļoti taktiski jānoskaidro, kas tieši šajā draugā ir tas, kas tik ļoti piesaista jūsu dēlu vai meitu, kāpēc viņš izdarījis tieši šādu izvēli. No bērna atbildēm var uzzināt ļoti daudz interesanta – arī to, kā viņam pietrūkst un pēc kā viņš tiecas. Pacentieties, lai citi bērni vienmēr justos labi jūsu mājās, jo no daudzajiem viesiem ļoti bieži veidojas viens vai divi draugi “uz mūžu”.
No 9 līdz 12 gadiem
Atbilstīgs novērtējums
Šajā vecumā draudzības pamatā jau tiek likta ideja par patiesu līdzību. Draugi, pēc bērnu domām, ir cilvēki, kas palīdz viens otram. Bērni apzinās, ka spēj novērtēt draugu rīcību un ka viņi savukārt prot darīt to pašu. Šajā stadijā pirmo reizi parādās pienākuma jēdziens. Draudzība tiek uztverta kā noturīgas, ilgstošas attiecības, kas pamatojas uz abpusēju uzticēšanos. Tagad bērni jau ir spējīgi uztvert un pieņemt otra viedokli.
Kā rīkoties vecākiem?
Šajā vecumā bērnam obligāti nepieciešami draugi. Ja viņš ne ar vienu nedraudzējas vai, gluži pretēji, citi bērni ignorē viņu, noteikti jānoskaidro, kas bijis šādas situācijas cēlonis. Iespējams, jūs kādreiz esat pateikuši, un bērns to paturējis prātā, ka neviens no apkārtesošajiem nav piemērots, lai ar viņu draudzētos. Tādā gadījumā nāksies pārliecināt dēlu vai meitu par pretējo. Vēl viens cēlonis, kāpēc bērnam nav draugu, ir viņa neatbilstība grupas standartiem. Šajā vecumā bērni bieži dalās grupās, un daļa no viņiem savu vienaudžu vidū ir populāri, bet citi – nē. Nepopulārajiem bērniem bieži vien piemīt kaut kādas īpatnības, kas viņus atšķir no pārējiem klasesbiedriem. Par nepopulāru bērnu var padarīt viņa tuklums, sekmes mācībās, apģērbs, atšķirīgas intereses, kāds fizisks defekts vai pārāk liela kautrība…
Kopā ar bērnu situācija jāpārrunā tā, lai viņš saprastu, kad var un vajag pielāgoties grupas prasībām un kad to darīt nav obligāti. Pacentieties uzzināt, ar kuru no bērniem viņam gribētos draudzēties, un palīdziet satuvināties. Pat viens vienīgs draugs palīdz bērnam pārvarēt vientulību un nepatiku, ko viņš sajūt no pārējiem.
12 gadu un vecāki
Psiholoģiska intimitāte
Ja pirmsskolas vecumā un sākumklasēs bērni vēl nespēj draudzību atšķirt no biedriskuma, tad pusaudži draudzību uzskata par ļoti individuālām attiecībām. Viņi idealizē draugus un draudzību kā tādu. Jo vecāks kļūst cilvēks, jo mazāk viņa draudzību spēj ietekmēt ārējie faktori. Jaunībā draudzību iespējams saglabāt, arī neesot kopā. Pusaudži jau apgalvo, ka “draugs – tas ir cilvēks, kurš mani saprot, ar kuru es varu runāt par visu, draugs ir tas, kurš nekad nenodos”. Jaunības draudzības psiholoģiskā vērtība ir apstāklī, ka tā vienlaikus ir gan pašatklāsmes, gan otra cilvēka izpratnes skola.
Kā rīkoties vecākiem?
Šajā vecumā draugs bērnam nozīmē ļoti daudz. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka daži vecāki kļūst greizsirdīgi un pat baidās, vai tik dēls vai meita nav nonācis sliktā kompānijā. Protams, nenāks par ļaunu to noskaidrot, taču jācenšas saprast arī to, ka šāda draudzība pusaudža vecumā jau ir psiholoģiska nepieciešamība. Draugs tiek idealizēts, un vecākiem pat var šķist, ka viņš dēlam vai meitai kļuvis nozīmīgāks par tēvu vai māti. Tā, protams, nav. Un nevajag izdarīt kļūdu, cenšoties aizliegt draudzēties ar “to puiku” vai “skuķi”, un konkurēt ar pusaudzi par ietekmes tiesībām pašam uz savu bērnu.
Lai būtu lietas kursā par visu, kas notiek bērna dzīvē, nezaudējiet ar viņu kontaktu. Centieties runāt kā līdzīgs ar līdzīgu un ļaujiet bērnam noprast, cik augsti vērtējat viņa atklātību. Nesakiet nē, ja bērns grib uzaicināt viesos draugus. Izmantojiet iespēju, lai iepazītu viņus tuvāk.