Ģenētiski modificēta pārtika – mīti un patiesība

Ģenētiski modificēta pārtika definē augus, kuru ģenētiskais materiāls DNS līmenī ir izmainīts, lai gala rezultātā iegūtu ražīgākus, pret laikapstākļiem un citiem ārējiem faktoriem izturīgākus augus, visbiežāk tieši agrikultūras nozarē.

Lielais sabiedrības uztraukums ap šo tēmu radies tikai pēdējās desmitgades laikā, kaut gan pati ģenētiski modificētā pārtika sāka parādīties plašākai sabiedrībai ap 20.gadsimta beigu daļā, pēc tam, kad 1980.gadā ASV tika iesniegts pirmais ģenētiski modificēto organismu patents. Šis organisms bija ģenētiski modificēta baktērija, veidota tā, lai tā spētu pārtikt no eļļas – tādas eļļas, kas bieži vien noplūst jūrās, okeānus un apdraud ekosistēmas.

1997.gadā Eiropas Savienība apstiprināja ģenētiski modificētas pārtikas ieviešanu Eiropas Savienībā.

Nonākot pie paša svarīgākā – kādēļ ir svarīgi runāt par ģenētiski modificētu pārtiku? Atbilde ir šāda: Lai kliedētu cilvēku uztraukumus un bažas par šo tēmu.

Ikdienā pārāk bieži tiek popularizēts viedoklis, ka ģenētiski modificēta pārtika ir slikta cilvēkiem. Diemžēl šim viedoklim visbiežāk trūkst jebkāds zinātnisks pamatojums. Un ar vārdu „zinātnisks” ir saprotams pamatojums, kas balstīts uz sistemātiskiem pētījumiem, kurus vadījuši un uzraudzījuši gēnu inženierijas profesori un pārzinātāji. Patiesība ir tāda, ka pat pēc dekādēm ilgiem pētījumiem uz visdažādākajiem organismiem, nav atklāti veidi, kādos ģenētiski modificēti organismi spētu ietekmēt mūs negatīvi, piemēram, izraisot pataloģijas vai ģenētiska materiāla novirzes DNS līmenī. Un šeit es atkal uzsvēršu, ka realitātē nav konstatēti pierādījumi tam, ka ģenētiski modificēta pārtika ir kaitīga cilvēku organismiem.

Ģenētiski modificētu organismu pretinieki vai apšaubītāji visbiežāk izmanto argumentu par „teorētiskajiem riskiem, kas varētu piemeklēt cilvēkus”. Diemžēl, neizprotot gēnus – to smalko uzbūvi, veidošanos un faktorus, kas spēj tos ietekmēt – ir absurdi veikt pieņēmumus par to patoloģiju izpaušanos. Lai vēl jo vairāk samazinātu bažas, ir jāsaprot, ka pārāk bieži cilvēki jauc trīs dažādas lietas – pesticīdus un herbicīds (kas tiek izmantoti, lai apkarotu nezāles un kaitēkļus), E vielas un ģenētiski modificēta pārtika. No visa šī saraksta, par kaitīgiem ir uzskatāmi pesticīdi un herbicīdi, jo tie satur kaitēkļu organismiem kaitīgas vielas, kas, lielās devās, var būt kaitīgas arī cilvēkiem. Kā arī dažas E vielas ir uzskatāmas par cilvēka organismam kaitīgām, tomēr, ne tās, kas sastopamas pārtikas produktos, jo kaitīgās E vielas jau ir aizliegtas pārtikas produktos: to nosaka Eiropas Savienības likumdošana.

Tātad, atkal un atkal atgriežoties pie ģenētiski modificētiem pārtikas produktiem – tie vēsturiski veidoti, lai palielinātu ražas apjomu, ko varam iegūt no agrikultūras augiem. Tie nav veidoti, lai negatīvi ietekmētu cilvēku organisma darbību. Un šī brīža bažas par to ietekmi ir tīri spekulāciju līmenī.

To visu apkopojot – ikdienā mazāk uztrauksimies par nepamatotām bažām, kurām nevar atrast ne galu ne malu, bet tā vietā pievērsīsimies zinātniski pamatotai informācijai.