Pieņemsim, cilvēks paslīdēja (saprotams, tas notika pavisam negaidīti). Viņš pat vēl nesaprata, kas īsti notiek, bet jau sāka vēcināt rokas un manipulēt ar kājām, lai saglabātu līdzsvaru un nepakristu. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka to visu neviens viņam nebija mācījis. Kā gan viņam izdevās veikt tieši tās kustības un tieši tādā secībā, ka izdevās noturēties kājās? Būtībā šāds pašsaglabāšanās instinkts nostrādāja, pateicoties intuitīvām kustībām.
Taču šis ir pats vienkāršākais intuīcijas darbības piemērs. Bezmaz ar katru no mums ir notikušas un notiek daudz neizprotamākas lietas, par kurām pēc tam sakām, ka tas bijis brīnums.
Sociologi ir apkopojuši ļoti interesantu statistiku. Uz lidmašīnām, kas cietušas katastrofu, gandrīz vienmēr pasažieru ir mazāk nekā pārdoto biļešu. Kāds vienkārši aizgulējās, kāds pēdējā brīdī pārdomāja, vēl kādam – pēkšņi strauji paaugstinājās ķermeņa temperatūra. Citiem vārdiem sakot – radās apstākļi, kas neļāva doties uz lidostu. It kā pats organisms būtu teicis: “Nelidošu. Zinu, ka notiks kaut kas slikts.” Kā to lai nosauc: par priekšnojautu, gaišredzību vai vēl kā citādi? Iespējams. To var nosaukt vienalga, kā, tikai ne par sakritību.
Vājā dzimuma spēks
Vairākums cilvēku uzskata, ka intuitīvā domāšana ir tikai sieviešu prerogatīva. Tā ir patiesība vai tikai izdomājums?
Izrādās, eksistē konkrēts intuīcijas gēns. Sievietēm tas iedzimst aktīvā formā, bet vīriešiem – diemžēl pasīvā (viņi to var nodot mantojumā nākamajām paaudzēm, bet paši neizmanto). Šā gēna darbības rezultātā sievietēm attīstās daudz lielāka saikne starp abām smadzeņu puslodēm, un tieši šī saikne arī atbild par to, ka domas mēdz pārlēkt par 2–3 soļiem uz priekšu. Bet mēs nez kāpēc domājam, ka sievietēm raksturīgā frāze “nezinu, kāpēc, bet man tā šķiet” ir vienkārši kaprīze, nevis domāšanas procesa rezultāts.
Interesanti arī, ka grūtniecības un zīdīšanas laikā spēja “sajust” situāciju sievietēm saasinās. Tāpat daudzas sievietes ievērojušas, ka visos dzīves periodos spēcīgas priekšnojautas, kas vēlāk arī piepildījušās, bijušas attiecībā uz tuviniekiem, sevišķi bērniem.
Patiesības labad jāteic, ka arī virknei vīriešu intuīcija ir aktīva, tašu tā saistīta nevis ar sadzīves, bet intelektuālām jomām. Diez vai viņi spēs nojaust, cik garšvielu jāliek “pēc garšas”, toties zinātnes sfērā itin bieži paļaujas tieši uz intuīciju.
Nereti pat ļoti lieli atklājumi tiek veikti kaut kādas neizskaidrojamas apgaismības rezultātā. To, ka Mendeļejevs savu ķīmisko elementu tabulu vispirms nosapņoja un tikai pēc tam teorētiski pamatoja tās pareizumu, zina visi. Arī ķīmiķis Kekule, kurš ilgu laiku nekādi nespēja saprast, kā izskatās benzola struktūra, šo savu atklājumu izdarīja miegā. Apgaismība ieradās, kad viņš sapnī ieraudzīja čūsku, kas iekodusies pati savā astē (benzola molekulai ir gredzenveida forma).
Toties, lai vīrieti varētu par kaut ko pārliecināt, par maz ir pateikt: “Man tā šķiet.” Lai viņš tiešām piekristu, ir precīzi jāizklāsta visi loģiskie pamatojumi, jāmotivē visi par un pret un jānoformulē secinājums.
Racionālisms vai uzticēšanās sev?
Vai loģiskie prāta slēdzieni spēj pilnībā aizstāt intuīciju? No vienas puses, skaidra mērķu, plānu un instrukciju apzināšanās attiecībā pašam pret sevi diez vai kādam var kaitēt. Taču cilvēks nepavisam nav robots, kas spēj darboties vienīgi un tikai pēc izstrādātām shēmām. Turklāt nereti pareizā lēmuma pieņemšanai vienkārši pietrūkst laika. Tāpat ne jau visu var izmērīt un izskaitļot.
No otras puses, mēs nereti aplami par iekšējo balsi uzskatām savas bailes un šaubas. Iespējams, neesam par kaut ko droši un no labiem variantiem atsakāmies tikai tāpēc, ka tā saka intuīcija. Bet varbūt neesam pārliecināti paši par sevi un uzskatām, ka pozitīvas izmaiņas neesam pelnījuši. Tādā gadījumā jādomā par to, kas ir pašas galvenās vērtības un vai radušās iespējas tām atbilst. Un kas jādara, lai tiktu galā ar iespējamām grūtībām un saņemtu par to atalgojumu?
Ar intuīciju nedrīkst aizstāt situācijas analīzi un veselo saprātu. Taču tās spēku nedrīkst arī pilnībā ignorēt. Veiksmīgs jebkurā lietā (vai tas ir darbs, sadzīve vai veselība) ir tas, kuram izdodas atrast zelta vidusceļu starp skaidro aprēķinu un iekšējo balsi.
Intuīciju var attīstīt
Ne viens vien kļūdaini uzskata, ka sestā maņa ir kaut kas līdzīgs gaišredzībai, tāpēc šīs spējas tiek dāvātas tikai retam, proti, vai nu tā ir, vai arī nav – ar to viss pateikts. Patiesībā intuīciju, tāpat kā visas citas spējas, var trenēt un attīstīt.
Kāpēc tas vajadzīgs? Lai prastu radoši pieiet pašiem banālākajiem uzdevumiem, spētu atrast neordinārus risinājumus problēmām. Ļoti bieži tie, kurus uzskatām par talantīgiem, spējīgiem un pat ģeniāliem, no pārējiem atšķiras tikai ar to, ka ieklausās savā iekšējā balsī. Un tā viņus nepieviļ.
Kas nepieciešams, lai attīstītu intuīcijas spējas? Pirmkārt, prasme atslābināties, pieklusināt saprāta balsi un iekšējo paškontroli. Šiem mērķiem noder jogas nodarbības un meditācijas. Un vēl – lai cik dīvaini tas šķistu, noder arī aktiermeistarība un humora izjūta, kas nojauc visus tos ierobežojumus, kurus paši sev uzliekam.
Otrkārt, vairāk laika jāvelta sev tīkamām nodarbēm. Neatkarīgi no tā, kādu vaļasprieku cilvēks izvēlējies – zīmēšanu, tamborēšanu, makšķerēšanu, dārzkopību utt., jau pats darbības process sniedz baudu un gandarījumu. Toties nekāda saspringta prāta darbība un tālākās rīcības aprēķini nav nepieciešami. Cilvēks vadās tikai pēc tādām sajūtām kā “man gribas, man šķiet”, bet tas arī ir sākums radošajai iztēlei, īsākajam ceļam intuīcijas attīstīšanā.
Jātiecas arī pēc jauniem iespaidiem. Gūt tos var ne tikai ārzemju ceļojumos. Itin labi noder pastaiga pa mežu, izstādes vai teātra apmeklējums, pārkārtot mājās mēbeles u.c. Noder itin viss, kas liek darboties iztēlei.
Tests
Vai varat uzticēties savai intuīcijai?
1. Loterijā laimējāt paprāvu summu:
a) Jā, laimēju bieži. Esmu jau pieradis…
b) Vareni! Man laimējās!
c) Savādi. Sākumā pat neticēju. Tas ir pirmais laimests mūžā.
2. Vai spējat noteikt cilvēka raksturu pēc pirmā acu uzmetiena?
a) Jā. Taču ir gadījies arī kļūdīties, bet ļoti reti. Pat neatceros, kad tas bija pēdējo reizi.
b) Principā cilvēkus jūtu diezgan labi.
c) Nav vērts cilvēku vērtēt pēc pirmā iespaida. Tas nav drošs.
3. Vai ir bijis tā, ka zināt, kurš zvana, pirms esat pacēlis klausuli?
a) Tā ir vienmēr. Nekādi nevaru saprast, kāpēc citi to nejūt.
b) Mēdz būt, turklāt diezgan bieži.
c) Tikai reizumis.
4. Vai esat kādreiz redzējis viedu sapni?
a) Jā, samērā bieži un visās detaļās.
b) Ir bijuši, taču tik izplūduši un nekonkrēti, ka grūti kaut ko saprast. Līdz laikam, kad tie piepildās.
c) Nepievēršu sapņiem uzmanību.
5. Vai mēdzat sarunu biedra vietā pabeigt viņa iesākto teikumu?
a) Parasti pietiek cilvēkam pateikt pirmo vārdu, un es jau zinu, ko viņš teiks tālāk.
b) Reizēm, jo nav jau grūti izsekot teikuma loģikai un saprast, kā tam jābeidzas.
c) Nē, jo tas ir netaktiski.
Ja atbildēs dominē “a” variants. Jums ir spēcīga intuīcija, un jūs pareizi darāt, ka tajā ieklausāties. Tikai centieties retāk lietot frāzi: “Tā jau zināju…”, jo apkārtējie to var nepareizi saprast.
Ja dominē “b” variants. Jums lieliski izdotas loģiskos secinājumus savienot ar intuīciju. Jūs spējat viegli pārliecināt apkārtējos, jo protat pasniegt skaisti noformulētus loģiskus secinājumus.
Ja galvenokārt izvēlējāties “c” variantu. Jūs vairāk paļaujaties uz saprātu un loģisko domāšanu. Sarežģītās situācijās jūs rēķināties tikai ar pārbaudītiem lēmumiem un vienīgi pašos kritiskākajos gadījumos ņemat talkā intuīcijas un priekšnojautu sniegto palīdzību.