- Tu mēdzi sajūsmināties par lietām, kuras tu tagad pieņem, kā pašsaprotamas. Kad tu pēdējo reizi apstājies lietū, lai priecātos par to, cik skaists tas ir?!
- Tev varbūt trūka daudz lietu, bet nomāktība nebija viena no tām. Tu varēji izlekt no šūpolēm, traukties lejā no kalniņa paštaisītā šļūcamajā un ēst pirmo sniegu. Kad bija pēdējā reize, kad darīji ko neplānotu, impulsīvu un bērnišķīgi skaistu? Esot bērni mēs nešķirojam – ko drīkstam un ko gribam darīt, mēs darām visu kāroto, jo neesam iepazinuši faktu, ka ne vienmēr dzīve mūs atalgos ar ko labu.
- Tu cīnījies par lietām, kuras mīli. Kaisle pret dzīvi spraucās no tavām acīm, mutes, ausīm un mazajām kājiņām un rokām. Kas ir mainījies?! Dari to ar mīlestību vai nedari vispār.
- Mazākie sīkumi varēja šķist, kā Ziemassvētku dāvanu laiks. Visdrīzāk tagad mazi sīkumi var tikt nepamanīti. Kad tu apstājies, lai palūkotos sev apkārt – tu ieraudzīsi, ka dzīve ir diezgan lieliska.
- Tava dzimšanas diena bija iemesls, lai ēstu cik daudz kūkas un šokolādes tu vēlies. Tā bija gada aizraujošākā diena. Dienai, kurā piedzimi, arī tagad vajadzētu sagādāt tik pat daudz prieka un degsmes kā tā mēdza. Svini sevi! Mīli sevi par visu, kas biji, kas esi un kas būsi.
- Kad kāds tev teica, ka neesi spējīgs ko izdarīt, tu sakopoji visus savus spēkus, lai pierādītu viņiem pretējo. Varbūt uzkāpt kokā nebija vislabākā ideja, tomēr principam nebija ne vainas.
- Tu lasīji visu, ko vien varēji dabūt savās rokās. Kad tu pēdējo reizi lasīji ko tādu, kas nav iepirkumu saraksts vai darāmo darbu uzskaitījums?! Grāmatas ir unikāla, pārnēsājama maģija.
- Tu mēdzi ēst visu, ja vien tas bija garšīgs. Reizi pa reizei ir labi un noderīgi uzdzīvot ar ēdienu, kas padara tevi priecīgu. Dzīve ir īsa!
- Tevī mājoja lieli, krāsaini sapņi bez robežām. Atceries tos laikus, kad vēlējies būt vet ārsts dienā un slepenais spiegs naktī? Uzdrīksties sapņot lielas lietas arī tagad!
- Tu ticēji vienradžiem, Salavecītim un citiem brīnumiem. Tie joprojām eksistē, tu vienkārši pārstāji ticēt. Tie, kuri netic maģijai, nekad to neieraudzīs.
- Multeņu laiks bija tavs mīļākais dienas brīdis. Brīžos, kad smējies tik stipri, ka likās, ka tavs vēders eksplodēs, bija kas īpašs. Vai tu atceries pēdējo reizi, kad smējies tik pat gardi?
Avots: lifehack.org