Uguni nepiemānīsi
Kāpēc jebkurā dievnamā, jebkurā templī deg neskaitāmi daudz sveču? Kad un kāpēc radusies tradīcija lēkt pāri ugunskuram? Kāpēc senāk par nozieguma izdarīšanu aizdomās turētos, bet reizēm arī lieciniekus pakļāva uguns pārbaudei?
Atbilde uz šiem un līdzīgiem jautājumiem ir mūsu tālo senču priekšstati par uguns unikālo garīgo dabu. Obligāts pienākums bija visas domas un jūtas izlaist caur ugunskura vai sveces liesmu. Sveces liesmiņa svētnamā cilvēka lūgšanu uznes debesīs, apgaismo dzīves krēslaino ceļu, pamodina uguni sirdī. Senatnē zvērestus deva un liecības pārbaudīja ar uguni. Ja liesmiņa kļuva nemierīga, šaudīga un priesteris uzskatīja, ka to izraisījuši cilvēka nepatiesie vārdi, šis cilvēks tika atzīts par meli arī tad, ja viņš pats uzskatīja, ka runā patiesību. Un tikai tāpēc, ka dzīvo Uguni piemānīt nav iespējams. Tradīcija Jāņos lēkt pāri ugunskuram ir seno rituālu atbalss, kad, zvērot uzticību kopdzīves ceļa sākumā, rokās sadevušies, pāri ugunskuram lēca līgava un līgavainis.
Savukārt tjurku tautām bija pieņemts svešzemju sūtņus un viņu dāvanas attīrīt ar uguni: vienkāršotā veidā ceremonija bija šāda – sūtņiem vajadzēja iziet pa vidu starp diviem degošiem ugunskuriem.
Liesmas psihoterapija
Jāatzīst, ka liesmas priekšā ir daudz vieglāk būt godīgam pašam pret sevi un daudz grūtāk ir samelot. Sveces liesmiņas vērošana diezgan ātri un bez īpašām grūtībām palīdz cilvēkam attīrīt un “pacelt spārnos” savas domas.
Psihe atgriežas dziļa iekšēja līdzsvara stāvoklī, kas nereti ir tik ļoti nepieciešams miesas atveseļošanai. Ne velti ne tikai tālā senatnē, bet arī nosacīti nesen aizgājušos laikos vecus un slimus cilvēkus mēdza novietot tuvāk ugunskura vai kamīna liesmai. Telpā, kurā atradās slimnieks, obligāti dienu un nakti dega sveces. Tās nomierināja, palīdzēja ticēt, ka dzīvība būs stiprāka un uzveiks nāvi. Bet kā cilvēkos gara mundrumu uzturēja parastā lauku krāsns! Pats jēdziens “mājas pavards” iemieso sevī visu labāko, kas saistās ar priekšstatiem par māju. Vēl mūsdienās daudzām tautām pavardā degoša uguns tiek uzskatīta par mājas aizbildni un sargu, un tai pat tiek sniegti simbolisku upuri. Kas traucē mums mūsu ar nedzīvo elektrisko gaismu pielietajos dzīvokļos kaut vai uz laiciņu aizdegt atveseļojošo un attīrošo dzīvo uguni?
Attīrīšana ar uguni
Uguns ir vienīgā stihija uz Zemes, ko nav skāris un apgānījis ļaunums. Uguns ne tikai pati ir tīra, tā attīra visu dzīvo un nedzīvo, tajā skaitā arī cilvēku un visas ap viņu esošās lietas.
Ir vairāki veidi, kā uguni izmanto cilvēka attīrīšanai. Piemēram, var vienkārši pasēdēt pie ugunskura vai krāsns, skatoties uz liesmām un domājot par dzīvi. Gluži tāpat iedarbojas arī sveces dzīvā liesmiņa. Jāaizdedz svece, skaļi balsī jāpasaka tas, kas nomoka un satrauc, jāizņem no dvēseles un sveces liesmā jāsadedzina visas savas kļūdas, grēki un netikumi. Dvēsele attīrīsies, un ķermenim būs vieglāk. Arī lūgšanu labāk skaitīt pie aizdegtas sveces.
Senatnē, lai cilvēki attīrītos, viņiem bija jāiziet pa vidu diviem ugunskuriem, un to pašu darīja ar dzīvniekiem. Savukārt lietas attīrīja, turot tās virs ugunskura vai apdūmojot. Bet sliktās lietas vienkārši sadedzināja, lai kopā ar to fizisko apvalku pazustu arī, mūsdienu terminoloģijā runājot, to negatīvais biolauks. Šā efekta pastiprināšanai kopā ar lietām mēdza sadedzināt arī dažus augus: viršus, kadiķi.
Mājas attīrīšana
Ja radušās aizdomas, ka telpās kaut kas nav īsti kārtībā ar enerģētiku. To var pārbaudīt ar sveci. Ar aizdegtu sveci rokās, sākot no ieejas durvīm, viss dzīvoklis jāapiet pa perimetru pulksteņa rādītāju virzienā. Visticamāk, svece sprakšķēs un dūmos, tāpēc apgaita jāveic tik ilgi, līdz sprakšķēšana un dūmošana izbeidzas un sveces liesmiņa nomierinās.
Ja šādā vienkāršā veidā problēmu neizdodas atrisināt, var izmantot tradicionālāku veidu: uzaicināt mācītāju vai bioenerģētikas speciālistu.
Atsevišķus priekšmetus, to skaitā arī apģērbu un apavus, attīrīt no svešas pielipušās enerģijas var, lietai no dažādām pusēm gaisā zīmējot ar aizdegtu sveci krusta zīmi.
Ja mājās un dzīvē viss ir kārtībā, vertikāli noliktai svecei liesma ir stāva, tā neveido nekādus notecējumus. Tumšs notecējums, kā arī ja svece bez jebkāda acīm redzama iemesla dziest, ir zīme, ka laiks nopietni pievērsties savam dvēseles stāvoklim vai veselībai. Iespējams, sen nav bijusi grēksūdze. Kaut vai pašam sev. Ir jāpalūdz piedošana tiem, kurus esat aizvainojis, un jāpiedod tiem, kas aizvainojuši jūs.
Dziednieku pieredze
Cilvēces uzkrātā pieredze liecina, ka liesma spējīga attīrīt saslimuša cilvēka enerģētisko ķermeni un harmonizēt viņa smalkos ķermeņus, tā savedot kārtībā arī dzīvībai svarīgo orgānu darbību. Īpaši efektīva attīrīšana ar uguni ir nervu-psihisko un sirds-asinsvadu traucējumu gadījumos.
Dziednieki ekstrasensi apgalvo, ka ugunskurs, krāsnī degoša malka, lampa, sveces attīra telpu, jo noārda tajā esošos negatīvos energoinformatīvos veidojumus. Taču uguns avotu daudzumam (sveču, lampu skaitam) jābūt nepāra, pretējā gadījumā tie neitralizē cits cita enerģiju un kļūst cilvēkam kaitīgi.
Speciālisti uzskata, ka sveces liesmiņas svārstību frekvence (8–11 herci) veicina cilvēka enerģētikas palielināšanos. Kā liecina dziednieku pieredze, pasēdēt ērtā mierīgā pozā pie aizdegtas sveces 30–40 minūtes ļoti ieteicams dažādu veidu astēnijas, neirožu, alerģisko reakciju gadījumos, jo tādējādi tiek koriģēts cilvēka biolauks.
Liesma, aromāti, mūzika
Jebkurš cilvēks, kas sasirdzis ar kādu kaiti, var izmantot liesmas dzīvinošo spēju, veicot apzinātus pašattīrīšanās seansus ar uguni. Tāpat kā senāk, arī tagad uguns iedarbības pastiprināšanai var izmantot aromātiskās ēteriskās eļļas, smaržkociņus, vīraku, bet ar atrunu, ka šie aromāti neizraisa alerģiju. Jāizvēlas tie aromāti, kas tiek ieteikti konkrētai slimībai, vai arī jebkuri citi, kas ir patīkami un izraisa pozitīvas emocijas un dod enerģiju.
Lai telpu piepildītu izvēlētais aromāts, izmanto aromlampu – virs sveces liesmiņas novietotu trauciņu ar aromātisko sastāvu.
Senajā pasaulē par ārkārtīgi veselīgu uzskatīja dzīvās liesmas apvienojumu ar skanošu harmonisku mūziku, taču te kaut ko ieteikt grūti – mūzika katram jāizvēlas pašam. Harmoniskās mūzikas vibrāciju viļņi, kad tie piesātinās ar dzīvo uguni, ātrāk un vieglāk sasniedz audus un orgānus un stabili nostiprinās cilvēka zemapziņā. Katra cilvēka uzdevums ir pašam attīstīt savu jutību, izvēlēties piemērotākos momentus pašattīrīšanās rituālam un iemācīties sajust, kā dzīvā liesma ietekmē organismu.
Ārstēšanās ar uguni
* Aizdedz baznīcas sveci: svecei jābūt jo resnākai un garākai (var citu pēc citas izmantot arī vairākas tievās svecītes).
* Ievieto to papīra piltuvītē, lai kūstošais vasks nepilētu zemē.
* Skaitot Tēvreizi vai kādu citu lūgsnu, ap saslimušā gultasvietu velk gaisā lielākas un mazākas krusta zīmes – aptuveni 50 cm attālumā no slimnieka ķermeņa un tuvāk.
* Virs vietām, kur svece sprakšķ un dūmo, jāpastrādā ilgāk.
* Ap saslimušo virzās tikai pulksteņa rādītāja virzienā. Ja svece nodziest, to aizdedz no jauna un turpina iesākto.
* Ja svece vairs nesprakšķ un nedūmo, tā ir zīme, ka apgaitu var beigt.
* Atlikušo sveces galiņu un tās aizdedzināšanai izmantotos sērkociņus ietin avīzē, iznes klajā vietā un sadedzina.
* Pēc ārstēšanās ar uguni slimnieka pašsajūta jūtami uzlabojas, viņu sāk nomākt miegs, tāpēc jāļauj atpūsties.