4 mīti par bērnu audzināšanu

130_1amfam_father_son_54_hero_w

Ikviens vecāks vēlas būt pats labākais.

Bet bieži vien, nemanot, pieņemt mazliet absurdu audzināšanas metodi un idejas. Uzzini, kādi ir 4 populārākie mīti par bērnu audzināšanu.

1.Vecāki ir atbildīgi par to, lai viņu bērni dzīvē būtu laimīgi! Nē, tās tas nav! Vecāku pienākums ir radīt saviem bērniem tādus apstākļus, kuros viņi varētu attīstīties, atrast sevi. Vecākiem bēru izaugsmei ir tikai jārada apstākļi. Pārējais – tas viss ir atkarīgs no paša bērna.

2.Vecākiem vienmēr ir jāmīl savi bērni! Te viss ir atkarīgs no tā, kā katrs no mums – vecākiem – izprot šo vārdu mīlestība. Dziļākajā būtībā ikviens vecāks mīl savu bērnu, vecāki cenšas bērnus sargāt, saudzēt un lutināt. Un tam nav nekāds sakars ar tādām jūtām, kā, piemēram, sašutums, dusmas, nepatika un u.t.t. kuras katrā konkrētā gadījumā pārņem vecākus, kad bērns paveicis kaut ko neatļautu vai nelāgu.

3.Vecākiem vienmēr ir jābūt varai pār saviem bērniem! Vara var traucēt bērna izaugsmei – attīstībai no bērna par personību. Labāk, ja pašam vecākam ir vara pār sevi un bērni no tiem var mācīties, piemēram, pašattīstību, pašizpratni un spēju tikt pašam galā ar sevi. Labāk, ja bērni iesoļo pieaugušo pasaulē droši un pārliecināti paši par sevi.

4.Audzinot bērnus, jācenšas no viņiem „izravēt” sliktos ieradumus un īpašības! Vai jūs pazīstat kaut vienu cilvēku, kurš nekad nepieļautu kļūdas un kuram nebūtu kaut viens slikts ieradums? Vai nav labāk virzīt spēkus uz to, lai mēs pieņemtu savus bērnus, tādus, kādi tie ir? Ar savu mīlestību un saticību vecāki var dot bērnam spēkus un mīlestību, apjausmu, ka katrs ir lielisks tāds, kāds viņš vai viņa ir. Un pārējais – vēlme mainīties – lai ir atkarīga no paša bērna. Mums katram ir nepieciešams kāds, kas mūs pieņemtu tādus, kādi mēs esam! Spēja pieņemt savus bērnus, atpazīstot un atzīstot arī viņu negatīvo pusi, norāda, ka vecāki ir spējīgi tikt galā paši ar savām rakstura nepilnībām, tādējādi radot bērnam pozitīvu piemēru, kuram līdzināties.

  Raksta tapšanā izmantota informācija no Anitas Vecgrāves grāmatas “Kā man saprast savu bērnu?”  

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru