Viens no iemesliem neveselīgai pašuztverei ir nepareiza sevis izpratne. Šāds domāšanas veids rodas tad, kad esam pret sevi skarbi un neapmierināti.
Negatīvu pašuztveri var radīt arī tieša vai netieša apkārtējo attieksme. Pārāk kritiski, ar sevi neapmierināti cilvēki, var likt mums pašiem šaubīties par sevi. Tomēr arī šī plašā saskarsme, kas bieži vien var ietekmēt negatīvi, savā ziņā ir noderīga – tā ļauj mums pašiem pamanīt to, ko vēlamies sevī izmainīt.
Uzsākot sevis izmainīšanas procesu, jāpieņem dažas svarīgas atziņas. Pirmā: vēloties mainīties, jāatceras, ka jebkādas izmaiņas ir saistītas ar piepūli un prasa laiku. Otrā: visas izmaiņas sākotnēji šķiet sarežģītas un kādā posmā arī šķiet, ka ir laiks padoties. Trešā: lai mainītos, jāraugās uz pasauli reāli.
Citiem vārdiem: sevis izmainīšanas process nav steidzīgs, un tam arī nebūtu tādam jābūt.
Pašpilnveidošanās process ir saistīts ar pašizziņu un pašnovērtējumu. Tā pamatā ir četras fāzes, kurām izejam cauri.
Pirmā: zināt (zināt, ko gribu mainīt un kāpēc gribu mainīt; apjaust mērķi, uz kuru eju).
Otrā: gribēt (sajust sevī gribasspēku, lai tuvotos mērķim).
Trešā: varēt!
Ceturtā: darīt jeb rīkoties!
Šis izmaiņas process ir īstenojams tikai tad un vienīgi tad, kad cilvēks apzinās, ka izmaiņas ir nepieciešamas. Viņš iztēlojās gala rezultātu, un ir gatavs ziedot savu laiku un enerģiju, tā izpildīšanai. Kā arī, protams, bet pašas rīkošanās nekas nevar notikt.
Praktiski padomi, kas palīdzes sekmīgi mainīties:
1)literatūras lasīšana par interesējošo tematu un jautājumiem;
2)cilvēku modeļu novērošana – apjausma, ka ir cilvēki, kuriem vēlamies līdzināties, ka ir cilvēki, no kuriem varam mācīties;
3)novērošana! Jau pieminētie cilvēku modeļi – ja zinām, kādi vēlamies būt, ir vērts rūpīgi novērot jau dotos priekšzīmīgos cilvēkus: novērot viņu rīcību dažādās situācijas, saprast, kas viņus padara tik šarmantus un mums tīkamus.
Lai arī pārmaiņu process ir sarežģīts, tas nav neiespējams, ja pret to ir pareizā attieksme! Mēs varam nebūt perfekti, bet varam būt veiksmīgi.