1.Nav nekas labāks par stāstu, kuru tu vari stāstīt saviem mazbērniem.
Man ir daudz lieliskas atmiņas – Eifeļa torņa apmeklējums, mans bakalaura izlaidums, vasaras vakari un dejas līdz rītausmai – bet kā cilvēks, kas izvēlas piesardzīgu dzīvi, es reti paveicu kaut ko tiešām traku un patiešām atmiņā paliekošu. Bet mani vecvecāki vienmēr ir zinājuši, cik nozīmīgi ir piedzīvojumi. Mana vecāmamma vēl šodien sīki un smalki atceras, kā jaunībā ar draudzeni devās uz Frenka Sinatras koncertu, bet viņas netika iekšā, jo bija aizmirsušas biļetes. Tādēļ viņas izlēma uzkāpt augstā, augstā kokā (ģērbušās kleitās un garajās zeķēs), no kura bija redzama skatuve un noskatījās koncertu no turienes. Tagad, kad vecāmamma stāsta šādus stāstus, viņas acīs parādās neparasts mirdzums. Viņa uzņēmās risku un radīja atmiņas, kuras ir vērts atcerēties…
- Tas nav nekas slikts, ja tu krāj kapeiku pie kapeikas.
Piedzīvodami lielo depresiju 20.gadsmita četrdesmitajos gados, vecvecāki iemācījās, ka ikviens cents ir svarīgs. Un es šo mācību esmu apguvis no viņiem. Vēl nesen vectēvs man stāstīja, kā ieplānojis savu ārsta apmeklējumu tā, lai viņam nebūtu jāmaksā par auto stāvvietu. Tie ir sīkumi, bet tie ļauj saprast, ka taupot, es neattapšos bez naudas makā.
- Vienmēr saglabā humora izjūtu.
Dzīve allaž šķiet labāka, ja tu uz to skaties pozitīvi. Mana vecmāmiņa nesen pārdzīvoja sirds operāciju – diemžēl jau 30 gadus viņa ir bijusi kaislīga smēķētāja, kas, protams, negatīvi ietekmējis viņas veselību. Bet pat tagad, kad viņu regulāri piemeklē veselības komplikācijas, viņa spēj saglabāt pozitīvu domāšanu. Viņa bieži vien joko, par sevi, par citiem. Un tas vienmēr ir labi. Viņa liek citiem pasmaidīt, paraudzīties uz pasauli no saulainās puses. Viņas vecumā vairums draugu jau ir viņsaulē
- Novērtē un saglabā savu veselību.
Kamēr mana vecmamma cīnās ar lērumu veselības problēmām, mans vectēvs 89 gadu vecumā ir labākā formā par mani. Apkaunojoši man. Viņš regulāri airē, dodas pārgājienos, strādā kā brīvprātīgais dažādās organizācijās. Viņam ir enerģija darīt to, kas sagādā prieku, jo viņš ir rūpējies par sevi visus šos gadus.
- Īsta mīlestība eksistē.
Mani vecvecāki ir precējušies jau 64 gadus. Jā, protams, viņi ir piedzīvojuši gan labus, gan ne tik labus brīžus, bet viņi vēl joprojām ir iemīlējušies. Vectēvs palīdz vecmammai piecelties no krēsla, viņa noskūpsta viņu uz pieres. Viņi tur viens otra roku, kad sēž blakus. Viņi ir mans paraugs mīlestībai. Kā kādam, kurš atrodas tā vienā un vienīgā meklējumos, viņi ir īsts iedrošinājums. Ir lieliski apzināties, ka dvēseles radinieki eksistē.