- Trenējies. Panākumu atslēga ir darīt kaut ko pietiekami bieži- uz runu attiecas tas pats. Kad tu jūties satraukts par gaidāmo sarunu, piemēram, ar bosu par algas palielinājumu, vai ieplānotu uzstāšanos publikas priekšā, pirms tam izmēģini savu sakāmo. Runas eksperts, Dāls Karnegijs, iesaka runu izmēģināt izmantojot mikrofonu, vai ko līdzīgu tam, ja zini, ka arī īstajā uzstāšanās brīdī būs tas jāizmanto. Arī ierakstīt savu runu ir labs veids, kā saprast kā tā skan no malas un vai pauzes un uzsvari tiek lietoti pareizajās vietās. Tādējādi tu arīdzan varēsi izvērtēt vai runā pietiekami skaidri un skaļi.
- Neveido jautājumu apgalvojuma vietā. Cilvēki uzdod jautājumus tad, kad viņiem kaut kas līdz galam nav skaidrs vai arī vēlas apstiprinājumu idejai vai lēmumam. Lai arī jautājumu uzdošānā nav nekā slikta, tas tev var likt izskatīties ievainojamam. Lai prezentētu savas idejas ar lielāku pašpārliecinātību, neļauj savai balsij teikumu pabeigt ar toņa paaugstinājumu. Runas laikā saglabā mērenu balss toni un pabeidz savu sakāmo stāstījuma, nevis jautājuma formā.
- Piebremzē. Karmins Gallo, TED runas autors, apgalvo, ka ideālais vārdu temps publiskai runai ir 190 vārdi minūtē. Šāda tempa uzturēšana klausītājiem liks justies tā, kā jūs runātu pie pusdienu galda, nevis tā it kā sniegtu viņiem lekciju. Tomēr uzmanies, ja runāsi pārlieku lēnu, ir risks, ka garlaikosi auditoriju, kas liks viņiem pārstāt klausīties, bet, ja runāsi pārlieku ātri, radīsi iespaidu par sevi kā amatieri, kurš grib, lai šī runa ātrāk ir aiz muguras. Tāpēc 190 vārdi minūtē ir ideālais mērķis, uz kuru tiekties.
- Izmanto savas rokas. Tava ķermeņa valoda ir tik pat svarīga kā vārdi, kas atskan no tavas mutes. Auditorija uztver runātāju kā atvērtāku, enerģiskāku un patīkamāku, kad runas laikā tiek izmantoti žesti. Kamēr daži žesti, kā svārku apmales knibināšana vai pārlieku bieža pieskaršanās matiem var radīt pretējo efektu, proti, iespaidu par zemu pašnovērtējumu, runājot izmantot arī savas rokas, ir labs veids kā stāstīto padarīt aizraujošāku.
- Aizmirsti iestarpinājumus un liekvārdību. Vai tu kādreiz sāc teikumu ar ‘’Piemēram, es domāju tā…’’, ‘’Atvainojiet,’’ ‘’Es vēl joprojām līdz galam neesmu sapratis, bet…’’, ‘’Amm…’’, ‘’Man šķiet’’ vai arī kādu no citām līdzīgām un nevajadzīgām frāzēm? Dažiem cilvēkiem ir paradums izmantot šīs frāzes satraukuma dēļ, bet iestarpinājumi un liekvārdība var ietekmēt to, cik pašpārliecināts ir tavs tonis. Tā vietā saki tieši to, ko domā un neko citu. Piemēram:’’Mums šo ideju vajadzētu attīstīt citādā virzienā’’, nevis ‘’Amm, man liekas, ka mums šo ideju vajadzētu attīstīt citādāk, bet es vēl domāju, kā to labāk izdarīt.’’
Avots: www.levo.com