1.TAVS PRĀTS STRĀDĀ PĀRĀK DAUDZ UN PĀRĀK SMAGI.
Kad mums ir nepieciešama emocionālā atlabšana, bet mēs to nevēlamies, nereti mēdzam novirzīt savas domas uz jebko citu. Un tā rezultātā mēs mēdzam pārstrādāties – gan garīgi, gan fiziski. Tas, protams, palielina stresa līmeni un samazina produktivitāti. Bet tev ir jābūt iejūtīgam pret sevi un savu prātu. Ļauj sev emocionāli sadziedēties!
2.TU ESI IESPRŪDIS VECAJĀ RUTĪNĀ.
Tas var izpausties daudz un dažādos veidos. Tu vari pieķert sevi atkal un atkal pieņemot tos pašus darbus, kādus tu jau sen sev nosolījis pamest. Tu atkal uzsāc attiecības ar tā paša tipa cilvēkiem. Ir tā, it kā tu nespētu pārraut pats savus rutīnas ciklus. Tu zini, ka emocionāli esi jau „pārvārījies”, bet tu vienkārši nespēj pārtraukt to, ko esi darījis jau ļoti, ļoti ilgi. Un tā ir pavisam skaidra pazīme – tev ir nepieciešama emocionālā sadzīšana.
3.INTUĪCIJA – ŠĶIET, KA TĀ BŪTU PAZUDUSI.
Intuīcija ir tava spēja sajust to, kas vēl notiks. Izvairīties no situācijām, kurās tev nevajadzētu būt. Tā ir kā tavs sargeņģelis. To mēs katrs sev attīstām laika gaitā. Bet bieži vien stress, emocionālās traumas un pārdzīvojumi spēj nobloķēt šo prasmi/spēju, atstādāmi mūs emocionāli kailus un teju nespēcīgus sevi pasargāt. Savā ziņā – stress mūs padara emocionāli aklus.
4.TU SĀC RĪKOTIES BEZ DOMĀŠANAS.
Viss ir ekstrēmi emocionāla rīcība, ja to paveic, nedomādams. Un, ja tu sāc rīkoties tā, kā nerīkotos parasti, tev noteikti ir nepieciešama pauze un emocionālā atpūta, jo pretējā gadījumā tu sāc apdraudēt sevi un citus.
5.TU NESPĒJ NEVIENAM UZTICĒTIES.
Un, kas ir sliktākais, tu pat nesaproti, kādēļ tas tā ir. Tu vēlies uzticēties cilvēkiem, bet nepārtrauktā iekšējā spriedze tev neļauj lietas saskatīt skaidri.