1.Vienīgie bērni nav izlutināti.
Vienīgie bērni ir pārāk labi pazīstami ar „vienīgā bērna sindromu”. Ne jau tādēļ, ka viņi no tā ciestu, bet gan tādēļ, ka ideja par to ir tik populāra. Bet tas nevarētu būt vēl tālāk no patiesības. „Pētījumi ir norādījuši uz to, ka vienīgie bērni it nemaz nav izlutināti,” norādījusi psiholoģe Suzana Ņūmane. Turklāt, psiholoģe norāda uz vēl kādu absurdu fenomenu: „Populārs ir priekšstats, ka vienīgie bērni ir vientuļi, bet patiesībā, atsaucoties uz pētījumiem, viņi tikpat veiksmīgi veido attiecības ar citiem cilvēkiem, gluži tāpat kā bērni ar māsām un brāļiem.”
2.Vienīgie bērni uzrāda augstākus IQ rādītājus.
Nu ko, vari teikt paldies saviem brāļiem un māsām, ja tavs IQ ir zemāks par to, kādu uzrāda vienīgie bērni. Pētījumā, kurā tika iekļauti vidusskolas vecuma bērni, vienīgie bērni caurmērā uzrādīja labākus rezultātus, īpaši jau saziņas prasmēs.
3.Vienīgie bērni mēdz būt tie laimīgākie – pretstatā idejai par vientulību.
Aizmirsti par mītu, kas vēsta, ka vienīgie bērni ir tie skumjākie un vientuļākie. 2010.gadā veiktais pētījums Lielbritānijā pierādījis, ka „māsu un brāļu savstarpējā agresija” var būt par iemeslu tam, ka bērni ir nelaimīgi. Pētījums arī uzradījis, ka šī iemesla dēļ vienīgie bērni ir tie laimīgākie.
4.Vienīgie bērni ir gudrāki par saviem vienaudžiem.
Vienīgie bērni mēdz tikt saukti arī par „vecām dvēselēm”, un tam ir labs iemesls. Viņi daudz biežāk tiek iekļauti pieaugušo sarunās par nopietnām tēmām, tādēļ ātri vien viņi sāk apjaust pasauli tās reālajās krāsās. Turklāt, vecāku iespēja pievērsties tikai vienam bērnam veicina to, ka viņš saņem vairāk uzmanības, attīstot ātrāk valodas prasmes.
5.Vienīgie bērni daudz retāk sāk lietot alkoholu būdami nepilngadīgi vai pārāk jauni.
Kāds uzvedības pētījums norādījis, ka vienīgie bērni daudz vēlāk sāk lietot alkoholu, pamatojot to, ka bērni, kas bijuši jaunākie vai vidējie ģimenē, centušies ātrāk sekot vecāko bērnu piemēram, kamēr vienīgajiem bērniem nav bijusi šāda ietekme.
6.Vienīgie bērni daudz ātrāk attīsta savu „es”.
Neesot regulārā ietekmē no vecākajiem bērniem, vienīgie bērni spēj paši apjaust, kas viņi ir un kas viņi vēlas būt. Nedzīvojot nepārtrauktā sāncensībā, vienīgie bērni mierīgi spēj apjaust sevi, tādējādi arī esot laimīgāki.