Tomēr amerikāņu pētījumi norādījuši, ka franču filozofs ir mazliet kļūdījies, kā pirmo no cilvēka laimes priekšnosacījumiem minot rēķinu bankā, jo, kā izrādās, laikā no 1946.gada līdz 1978.gadam, kad amerikāņu labklājības līmenis pieauga, cilvēku skaits, kuri uzskatīja sevi par laimīgiem, palika nemainīgs. Šī brīža rādītājs, kas norāda to, cik laimīgi ir cilvēki, ir robežās no 70 līdz 80 procentiem.
Amerikāņu psihologi ir norādījuši septiņus paņēmienus, ko cilvēki izmantojuši, lai kļūtu laimīgi. Tie iekļauj:
- Censties būt laimīgiem,
- Meklēt savā dzīvē kaut ko jaunu,
- Palīdzēt citiem,
- Būt fiziski aktīviem,
- Mīlēt savus tuviniekus,
- Konkrēti saprast un izvirzīt savus dzīves mērķus,
- Spēkus un uzmanību veltīt savai iemīļotajai profesijai.
Psihologi arī norādījuši, ka vislielāko lomu laimes sajūtā spēlējuši mums tuvi, mīļi cilvēki, kas spēj sniegt atbalstu, pārliecību par sevi, kā arī sajūtu, ka esam mīlēti un pieņemti tādi, kādi mēs esam. Viens no nosacījumiem, lai mēs justos patiešām laimīgi ir iekšējā sajūta, ka mēs esam pieņemti pat ar visiem trūkumiem un vājībām, ko iemiesojam. To kā pamatnosacījumu norādījuši cilvēki, esot pie garīgās attīstības speciālistiem.
Kā otro un ne mazāk svarīgo pamatnosacījumu, jāmin iespēju pievērsties tam, kas mūs interesē – ja tev nepatīk savs darbs, pievērsies kaut kam citam. Darbā cilvēks pavada lielāko daļu savas aktīvās dzīves, tāpēc šo laiku nedrīkst pārvērst par mokošu pārbaudījumu. Psihologi arī izvirzījuši hipotēzi, ka cilvēks, kas necieš savu darbu, pavadīdams tajā dienu, izcieš līdzīgu psiholoģisko slodzi, kā cilvēks, kas pavadījis stundu koncentrācijas nometnē. Skarbs salīdzinājums, bet nepatika pret to, ko mēs darām, var spēcīgi kaitēt iekšējam mieram.
Kā trešais pamatnosacījums jāizvirza apgalvojums, ka cilvēkam ir nepieciešams justies laimīgam!
Kā ceturtais – fiziskas aktivitātes. Kā jau vairākkārt pieminēts, to laikā cilvēka ķermenī izdalās prieka hormoni, kas ļauj justies laimīgi.
Kā piektais – kaut kā jauna meklēšana dzīvē. Režīmi un ieradumi ir labi, bet cilvēkam laiku pa laikam ir nepieciešams kaut kas jauns jeb iespēja improvizēt ar dzīvi. Jauni hobiji, kursi, mācības – tas viss palīdz.
Un kā sestais bet ne mazāk svarīgais – konkrētu mērķu izvirzīšana. Gan tuvi, gan tāli mērķi – tie ir svarīgi, lai dzīvē sajustu konkrētuma sajūtu. Tos nepieciešams iztēloties un projicēt kopumā. Dzīves mērķi saistās ar dzīves jēgas sajūtu, tādēļ tie spēlē tik svarīgu lomu cilvēka laimes sajūtas veidošanā.