- Tu sāksi sevi spēcīgāk mīlēt!
Kāds man reiz teica, ka laiks vienatnē ļauj iegūt pašam sevi par savu labāko draugu. Es domāju, ka viņš jokoja. Bet vienatne ļauj uzbūvēt saikni pašam ar sevi. Tā liek novērtēt to, kas tu patiesībā esi.
- Tu sapratīsi daudz ko tādu, ko nebūsi apjautis līdz šim!
Dzīve ir pilna dažādu traucēkļu un uzmanības novērsēju. Tu ne vienmēr vari saprast, kur tava pasaule virzās, kad tev tajā pašā laikā ir jākoncentrējas uz tik daudz ko. Vienatnē tu iegūsi skaidrāku skatu un ieraudzīsi pasaule no personīgākās perspektīvas.
- Tu kļūsi laimīgāks!
Laime ir vairāk prāta stāvoklis, nevis gala mērķis. Cilvēki, kas to nezina, ķer laimes sajūtu visu savu dzīvi. Bet dzīties pēc kaut kā, kas nav noķerams, protams, ir bezjēdzīgi. Kad tu esi vienatnē, tu vari pievērsties tam, kas ir, nevis tam, kas būs.
- Tu uzlādēsies!
Ir tik daudz kad, ko tu vari paveikt, kas esi ar citiem. Bet, kad esi viens, tu vari būt ar sevi, atbrīvoties no visa negatīvā un negatīvās enerģijas, kas ir tevī. Tu vari kļūt gaišāks un izelpot visu negatīvo. Šāda atbrīvošanās dod vietu jaunai enerģijai un skaidrākam pasaules skatam, perspektīvai. Un, protams, līdz ar to tu nonāksi pie jauniem secinājumiem un skaidrības.
- Tu atklāsi, kad patiesībā esi.
Tu esi cilvēks, jā! Bet kādas emocijas ir tevī? Kas tu vēlies būt? Un ar ko tu vēlies būt? Šādas atklāsmes grūti gūt no tālienes. Bet kad esi sarunās ar sevi pašu, tu vari atklāt savu patieso būtību. Saprast, ko gribi un ko negribi.
- Tu kļūsi produktīvāks!
Klusums, miers, iekšējā apziņa dod vietu jaunām idejām un pozitīvai noskaņai. Tu apjautīsi savu dzīves virzienu, līdz ar to arī soļus, kas jāiet, lai to sasniegtu vai ietu.
- Tu novērtēsi attiecības ar līdzcilvēkiem vēl jo vairāk.
Tu nevari mīlēt citus, ja nemīli pats sevi. Lai arī kas būtu tas, ko tu vēlies, sāc ar sevis atklāšanu un iemīlēšanu. Iespējams, ka līdz šim tu esi bijis nevērīgs pret attiecībām, kas tev dotas, bet, esot vienatnē, tu gūsi iespēju novērtēt tās.