1.Kompānija, kurā tu strādā, ir uz bankrota sliekšņa.
Šis šķiet tāds pašsaprotams gadījums, tomēr ne vienmēr mēs laicīgi reaģējam, kad situācija ap mums nav tā pati labākā, turklāt neviens jau negrib būt žurka, kas pirmā pamet slīkstošu kuģi. Bet tomēr, ja tu zini, ka kompānija drīz “aizies pa burbuli” un nav nekad tāds, ko tu vari paveikt tās labā, sāc meklēt sev labākas alternatīvas. Jo vienā dienā palikt bez darba un potenciālajiem ienākumiem var nebūt patīkami.
2.Tu katru rītu mosties ar domu – “Kā es negribu turp doties!”
Vienreiz – labi, divreiz un trīsreiz – arī labi, bet nav labi, kad šī doma tevi piemeklē katru dienu. Ja katra darba diena tev sagādā nepatīkamas sajūtas, ja tavs vēders un galva sāk sāpēt no domas vien par to, ka atkal jāiet uz darbu, zini, pietiek! Meklē sev kaut ko citu!
3.Tu nespēj sadzīvot ar saviem kolēģiem.
Patiesība ir tāda, ka tu ar saviem kolēģiem diendienā pavadi vairāk laika, nekā ar savu ģimeni. Un, ja tu nespēj, vienkārši nespēj sadzīvot ar viņiem, ņem kājas pār pleciem. Apzinies, ka negatīva vide ap tevi padarīs tevi tikai nelaimīgu.
4.Tu esi nepārtrauktā stresā visu laiku!
Stress ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, jo tas ir kā aizsarg-mehānisms, kas mūs pasargā. Bet, tas nav mehānisms, kam būtu jābūt ieslēgtam nepārtraukti. Tam jābūt bezdarbībā gandrīz vienmēr. Apzinies, ka stress negatīvi ietekmē gan tavu fizisko, gan garīgo veselību. Rūpējies par sevi – neļauj, ka darbs tevi sagrauj.
5.Tavs darbs netiek novērtēts.
Reizēm var šķist, ka neesam saņēmusi pietiekamu pateicību vai atzinību. Bet tā var būt tikai reizēm. Ja katru dienu zini, ka kāds cits uzņemas tavus laurus, priekšnieks neatzīst tavu veikumu un tavs potenciāls tiek izniekots, ķeries klāt pie tās atlūguma vēstules.
6.Tev nepietiek laiks savu sapņu realizēšanai.
Tavi sapņi, tavi mērķi – tas esi tu pats. Tev būtu pēc tiem jāsniedzas. Neļauj, ka darbs tev liedz augstāko pašizpausmi.