Vai esi domājis par savu garīgo statusu sabiedrībā? Varbūt tu esi mistiķis?
Uzzini to šajā rakstā.
- Paša gūtā pieredze mistiķiem ir svarīgāka par dogmām, kas pastāv sabiedrībā.
Mistiķiem piemīt augsta līmeņa intuīcija, tādēļ viņi uzticas sev vairāk, salīdzināti ar vidusmēra cilvēku. Mistiķi ātri vien apzinās nozīmi tam, ka viņiem ir nepieciešams sazināties ar savu iekšējo es, mieru, Visumu, Dievu, sajust Nirvanu, pacelšanos augstāk – to, ko viņi meklē! Viņiem patīk dzirdēt par citu pieredzēto, bet viņi paļaujas paši uz savu pieredzi.
- Mistiķi uzdod neskaitāmus jautājumus par eksistenci un dzīves jēgu – gan sev, gan citiem.
Kas es esmu? No kurienes es esmu nācis? Kas ir realitāte? Kāds ir mans mērķis? Kas ir šis Visums? Mistiķi ir ziņkārīgi. Viņi grib saprast pasauli ap sevi.
- Mistiķi ir komfortabli, pat mazliet sajūsmināti par neziņu, kas var sekot ikvienam notikumam.
Mistiķi jūt saikni ar Visumu, tādēļ uzticas tam un nebaidās par notikumu iespējamo gaitu. Būdami tuvi Visumam, viņi arī apzinās, ka ne viss ir jāparedz un jāizplāno, jo Visums prot sakārtot visu pareizi. Viņi arī uzticas paši sev, jo zina, ka sapratīs zīmes, ja tās būs dzīves ceļā.
- Mistiķi novērtē savu intuīciju, un saprot tās nozīmi, kad citi runā par to.
Mistiķi uzticas dažādās iekšējās balss izpausmēm, jo zina, ka tās ir racionālākās un labākās. Intuitīvā lēmumu pieņemšana ir veids, kādā izpaužas gara spēks.
- Viņi jau dabiski izjūt nepatiku pret reliģiskām dogmām un hierarhiju.
Garīgā pasaule ir galvenokārt melna un balta mistiķu skatījumā, ar nelielu, bet pavisam nelielu telpu pelēkajam. Viņi tic, ka ikviens var izjust gara augstāko izpausmi, bet zina, ka to nekādā veidā neierobežo tas, vai tu piederi reliģijai, vēl jo vairāk, kādai. Viņi arī apzinās, ka garīgo izaugsmi nevar izvērtēt pēc tā, vai indivīds gadiem ilgi studē vai nestudē viena cilvēka sarakstītos svētos rakstus. Mistiķi zina, ka garīgajai apjausmei jānāk no cilvēka paša.
- Mistiķi ir spītnieki un netic lielākajai daļai likumu.
Mistiķi bieži vien uzskatāmi par garīgajiem spītniekiem. Vairums senās pasaules lielāko garīgo figūru ir uzskatāmi par spītniekiem, jo tie konkrētajā laika posmā apstrīdējuši konkrēto situāciju pasaules uzbūves uzskatos un ideālos.
- Mistiķi uzskata, ka mīlestība nenāk no cilvēka, bet gan iet caur cilvēku.
Mistiķi mīlestību raksturotu ar bezgalības zīmi – mīlestība nebeidzami plūst, ieplūst cilvēkā un tad atsāk savu riņķojumu. Un viņi apzinās, ka mīlestība, ko jūtam pret saviem mīļajiem, ir salīdzinoši maza pret to, ko cilvēki kā sabiedrība spētu manifestēt.
Ko iesākt mistiķim, jeb kā turpināt?