Neļauj gripai sevi noķert

Ik gadu tiek reģistrēts liels pacientu skaits, kuri tiek hospitalizēti gripas infekcijas dēļ vai miruši no gripas izraisītām komplikācijām

SPKC kampaņā aicinās vakcinēties pret gripu

Tuvojoties gripas sezonai, Veselības ministrija (VM) un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sabiedrības informēšanas kampaņā “NEĻAUJ GRIPAI SEVI NOĶERT!” aicinās iedzīvotājus vakcinēties pret gripu un skaidros vakcinēšanās nozīmi, lai mazinātu saslimšanas risku, ar gripu saistīto komplikāciju biežumu, hospitalizāciju un mirstību.

SPKC epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka iepriekšējo trīs sezonu laikā Latvijā bijis ievērojams stacionēto gripas slimnieku skaits. Vidēji gripas sezonas laikā 11 slimnīcas, kas piedalās gripas monitoringā, ziņojušas par vairāk nekā 2 000 pacientiem, kuriem bija nepieciešama hospitalizācija gripas infekcijas dēļ.

Katru gadu tiek novērots, ka gripas epidēmijas laikā palielinās kopējās mirstības rādītāji, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. SPKC tiek ziņots par vairākiem desmitiem cilvēku, kuri miruši gripas dēļ. Tā 2017./2018. gada gripas sezonā reģistrēts 91 nāves gadījums, kas bija saistīts ar gripas infekciju. Lielākai daļai mirušo bijusi viena vai vairākas hroniskas saslimšanas un rezultātā saslimšana ar gripu novedusi pie letāla iznākuma. Arī pagājušajā sezonā vairāk tika apdraudēti gados vecāki cilvēki – 60% mirušo bija vecumā virs 70 gadiem. Tomēr katru sezonu gripas izraisītie nāves gadījumi tiek reģistrēti arī jauniem cilvēkiem un tiem, kuriem nav nopietnu hronisku saslimšanu.

Iedzīvotāji ne vienmēr pietiekami rūpējas par sevis pasargāšanu no gripas ar vakcīnas palīdzību, kas ir efektīvākais veids, kā “neļaut gripai sevi noķert”. Kaut arī pēdējo gadu laikā imunizācijas līmenis ar sezonālo pretgripas vakcīnu palielinās visās vecuma grupās, tas kopumā joprojām ir ļoti zems – 2017./2018.gada sezonā tikai 2,24% no Latvijas iedzīvotajiem vakcinējušies pret gripu.

“Gripa ir drauds ne vien katram konkrētajam cilvēkam, bet arī valsts ekonomikai, jo infekcija uz laiku atņem darbaspējas. Ja ar gripu saslimst bērni, viņa vecāki netiek uz darbu. Darbnespējas lapu varētu būt daudz mazāk, ja mēs sevi pasargātu vakcinējoties. Aicinu arī ārstniecības iestādēs strādājošos būt atbildīgiem un vakcinēties pret gripu, mazinot infekcijas draudus saviem pacientiem,” uzsver veselības ministre Anda Čakša.

SPKC Infekciju slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs aicina vakcinēties laikus – jau rudenī, pirms gripas vīrusi sāk plaši izplatīties visā Latvijā. Neviena vakcīna nepasargā 100% no saslimšanas, taču ir pierādīts, pat gadījumā, ja vakcīna nepasargā no inficēšanās un saslimšanas, tā saīsina un atvieglo slimības gaitu un galvenais – vakcinācija mazina iespējamo gripas komplikāciju risku un nelabvēlīgā iznākuma risku.

“Gripas aktivitāte parasti sākas novembrī-decembrī, bet epidēmijas slieksni sasniedz janvārī-februārī. Šādas prognozes ir arī par gaidāmo sezonu“ skaidro Perevoščikovs. Runājot par sagaidāmajiem gripas vīrusiem, skaidro, ka katru sezonu cirkulē vairāki gripas vīrusi un daļa no tiem būtiski atšķiras no iepriekšējās sezonas vīrusiem. “Līdzīgi kā iepriekšējās sezonās Pasaules Veselības organizācija ir izstrādājusi prognozes par sagaidāmajiem gripas vīrusiem un atbilstoši tās rekomendācijām ir izstrādāta vakcīna gaidāmajai gripas sezonai.”

“Maziem bērniem imunitāte pret gripu nav izveidojusies, jo viņu organisms vēl nav sastapies ar šiem vīrusiem, tāpēc zīdaiņiem un maziem bērniem saslimšana var būt īpaši smaga,” stāsta Perevoščikovs, īpaši aicinot vakcinēt riska grupu pārstāvjus – bērnus vecumā no 6 līdz 24 mēnešiem, grūtnieces, cilvēkus pēc 65 gadu vecuma un visu vecumu cilvēkus, kuriem ir hroniskas saslimšanas. Par riska grupām, kurām valsts kompensē gripas vakcīnu, iespējams uzzināt šeit: bit.ly/riskagrupas

“Gripa ne vienmēr ir viegla saslimšana arī pilnīgi veselam cilvēkam. Pat labvēlīgas slimības gaitas gadījumā ārstēšanās prasa 5 līdz 7 dienas, bet jāņem vērā, ka arī citādi veselam cilvēkam gripas dēļ var attīstīties pneimonija un citas komplikācijas. Pacientiem ar hroniskām saslimšanām gripa ir īpaši bīstama, jo tā var izraisīt hronisku slimību pasliktināšanos, piemēram, palielina miokarda infarkta un insulta risku, kā arī hronisku plaušu, nieru un aknu slimību paasinājumus. Tāpēc vakcinēšanās pret gripu ir ļoti būtiska.” uzsver Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis, norādot, ka īpaši svarīgi ir vakcinēties tiem iedzīvotājiem, kuriem gripas sezonas laikā paredzēta atrašanās slimnīcās, kur ir ļoti augsts risks saslimt ar gripu, tostarp medicīnas darbiniekiem.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns aicina darba devējus būt atbildīgiem par saviem darbiniekiem, nodrošinot viņiem iespēju vakcinēties pret gripu: “Darbavieta ir satikšanās vieta – ar kolēģiem, klientiem un arī ar gripu. Katrs darbinieks darba devējam ir vērtība. Pret gripu potēts darbinieks – vēl lielāka vērtība! Ja visi Latvijā strādājošie 7-10 dienas slimos ar gripu, zaudējums ekonomikai būs ap miljardu eiro no valsts kopprodukta. Likumsakarība ir pavisam vienkārša – ja gripa uzņēmumam atņem darbaspēku, tā ekonomiskais potenciāls un iekšējais klimats pasliktinās, tāpēc ir vērts ieguldīt gripas prevencijā un vakcinēties.”

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru