Pēc salīdzinoši vājiem pavasara un vasaras mēnešiem augustā Latvijas rūpniecībā atkal vērojamas pozitīvas tendences, un nozarē sasniegta straujākā izaugsme pēdējo septiņu mēnešu laikā.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gada attiecīgo periodu augustā ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā kopumā auguši par 6,5%, ko veidoja 3,9% pieaugums apstrādes un 16,9% kāpums enerģētikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Taču pat ar šo labo rezultātu rūpniecība Latvijā šogad aug ievērojami lēnāk kā pērn un šī gada pirmajos astoņos mēnešos ražošanas apjomi auguši vien par 2,9%. Taču tas lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem un augustā tendences Latvijas rūpniecībā bija ļoti līdzīgas, kā Igaunijā un Lietuvā, kur ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā auguši par attiecīgi 2,6% un +4,2%.
Augstā ļoti labs mēnesis padevies Enerģētikā. Dēļ karstās vasaras un starp savienojumu remontiem vairāk nekā 2 reizes palielinājusies elektroenerģija ražošana koģenerācijas stacijās. Tas ir arī galvenais iemesls, kādēļ enerģētikā ražošanas apjomi palielinājās par 16,9%. Tikmēr dēļ sausajiem laika apstākļiem augustā par 70 samazinājusies elektroenerģijas ražošana Latvijas hidroelektrostacijās un tādēļ rudens mēnešos enerģētikas sektorā drīzāk redzēsim ražošanas apjomu kritumu.
Savukārt apstrādes rūpniecībā augustā izaugsmi nodrošināja kokapstrāde (+6,3% pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi), auto detaļu (+21,6%), elektrisko iekārtu (+42,3%), kā arī ķīmisko produktu (+19,0%) ražošana. Kokapstrādē ražošanas apjomus varētu būt veicinājis arī kokmateriālu cenu kāpums, kas pēc maniem aprēķiniem šī gada pirmajos septiņos mēnešos veidoja aptuveni piekto daļu no visa Latvijas preču eksporta pieauguma. Kopš augusta kokmateriālu cenas pasaulē gan ievērojami kritušās, tādēļ rudens mēneši nozarē varētu būt mazāk dinamiski. Savukārt uz leju apstrādes rūpniecības izaugsmi augustā pavilka kritumi pārtikas produktu (-4,2%), papīra (-5,8%) un tekstilizstrādājumu (-1,2%) ražošanā. Tāpat jau trešo mēnesi pēc kārtas kritums gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-1,9%), lai gan pērn šī nozare bija viena no straujāk augošajiem apstrādes rūpniecības segmentiem.
Bez šim nozarēm augustā par 5,9% sarukusi arī nemetālisko minerālu ražošanā. Šajā nozarē ražošanas apjomi kritusies otro mēnesi pēc kārtas un, lai arī nozare ražo ne tikai būvmateriālus, tās attīstība līdz šim ir bijis labs apsteidzošais rādītājs par būvniecību. Līdz ar to tas ir signāls, ka ļoti straujā izaugsme būvniecībā tuvākajos ceturkšņos varētu ievērojami noplakt un tam būs ietekme arī uz Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmes tempu.
Pēc manām prognozēm Latvijas apstrādes rūpniecības pieaugums šogad būt ap 3,5%, taču nozares attīstība būs ļoti atkarīga no ārējās vides un par to signāli šobrīd ir ļoti dažādi. No vienas puses pasaules ekonomika un tirdzniecība turpina pietiekam stabili augt, savukārt tirdzniecības konflikts pagaidām pamatā attīstījies tikai starp ASV un Ķīnu. Tā eskalācija Eiropas virzienā protams negatīvi ietekmētu arī mūs, taču pašreiz piemēroto tarifu ietekme uz Latvijas ekonomiku ir nebūtiska. No otras puses eirozonā apstrādes rūpniecībā jūlijā pirmo reizi kopš 2017. gada sākums fiksēts ražošanas apjomu kritums un pēdējos mēnešos jūtami pasliktinājies ražotāju noskaņojuma rādītāji Polijā, kā arī citviet Eiropā. Tādēļ būtisku straujāku ražošanas pieaugumu šobrīd nav pamata gaidīt un Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsme arī nākamgad varētu būt robežās starp 3-4%.
Savukārt turpmākajos gados liela nozīme būs arī iekšējiem faktoriem. Investīcijas apstrādes rūpniecībā joprojām ir zemā līmenī, darba algu kāpums pārsniedz 10% un nozarē arvien vairāk izjūt darbaspēka trūkumu. Savās uzņēmēju aptaujās redzam, ka teju 30% no ražotājiem algu kāpums jau apdraud uzņēmumu eksistenci un šī tendence ir vairāk izteikta reģionos. Tas kopā ar nelabvēlīgajām demogrāfiskajām tendencēm liek domāt, ka zemu algu, zemas produktivitātes ražotājiem tuvākie gadi tiešām varētu būt izdzīvošanas jautājums it īpaši ja nozarē saglabāsies pašreizējais zemais investīciju līmenis.