Darbs pie apziņas paplašināšanas, paver iespēju palūkoties tālāk par savu redzesloku, kā arī gūt vēl nebijušu pieredzi. Uznirstošā apziņa ir filosofija, kas pēta indivīda mundrumu un vērību uztvert lietas, kas sniedzas ārpus ordinārās ikdienas pasaules. Bet kas īsti ir apziņa?
Smadzenes bieži vien ierobežo to ko un kā uztveram. Tās var tikai apstrādāt un uztvert informāciju no „padsmita” skaitu maņu fiziskajā pasaulē. Smadzenes tālāk tās interpretē balstoties uz pagātnes pieredzi vai zināšanām, kas iegūtas. Prātam un apziņai savukārt, atšķirībā no smadzenēm, nav šādu interpretācijas limitu. Patiesībā prāts – visu ko tas uztver, atpazīst kā reālu, neatkarīgi – vai tas ir tikai iedomāts vai nav. Ja šī ir apziņa, tad kā lai to paplašina? Šis ir bijis galvenais problēmjautājums metafiziķiem gadu tūkstošus.
Pirmās ievirzes apziņas paplašināšanā aizsākās jau sen, cilšu šamaņi mēģināja sasniegt ko līdzīgu. Caur rituāliem un dažādām apreibinošām zālītēm, šie šamaņi centās mainīt savu apziņu pietiekošie, lai iekļūtu garu pasaulē. Šie rituāli nereti palīdzēja atbrīvot viņu prātu no fiziskās pasaules robežojušajām maņām un pat deva prasmi dziedēt citus cilvēkus.
Austrumu kultūra mūsdienās piedāvā dažādas apziņas paplašināšanas metodes. Meditācijas un uzmanības noturību treniņi šo metožu praktizētājiem ļauj sasniegt dažādus apziņas līmeņus, kā arī noturēt tos uz ilgāku laika posmu. Viens no vissarežģītākajiem un senākajiem apziņas paplašināšanas veidiem ir sastopams Budismā, to sauc par „tukšā prāta meditāciju”. Šajā stāvoklī cilvēks var viegli asociēties ar jebkuru būtni, vai lietu.
Vēl viena plaukstoša apziņas paplašināšanas metode ir sākusies kā kopīga apziņas maiņa visai cilvēcei. Šis varētu būt aizsācies, kad mēs šķērsojām galaktisko ekvatoru 2012. gada decembrī. Šī kolektīvā apziņa varētu būt rezultāts arvien augošajai cilvēku populācijai, kurā vairāk un vairāk cilvēki sāk pievienoties kolektīvai bezapziņai.
Modernajā laikmetā, kādā mēs dzīvojam, vēlme paplašināt apziņu ir iegājusi pavisam citās sliedēs. Zinātne un tehnoloģijas katru dienu pārkāpj robežas, kuras pārveido to, kā mēs uztveram apkārtējo vidi un pasauli. Daudzas no agrāk lietotajām metodēm ir apstiprinātas ar neiroloģiskiem pētījumiem. Ļoti iespējams, ka brīdī, kad cilvēce iemācīsies savienot datoru ar prātu, mēs piedzīvosim patiesu pārcilvēku ēru, kurā apziņai un tās pielietojumam nebūs robežu.