Kopš 1752.gada tūkstoši cilvēku, kas apmeklējuši nacionālos parkus un mežus Amerikas Savienoto Valstu rietumus un Kanādā, ir pazuduši. Reizēm tie atgriezušies, bet reizēm – nē. Šīs pazušanas īpaši dīvainas padara fakts, ka, reiz tās notikušas, neviens par tām nerunā. 7 līdz 10 dienas pēc pazušanas tiek uzsākta izmeklēšana. Un šajā skumju periodā tie, kas vistiešāk ietekmēti ar konkrēto notikumu, nerunā par to. Iesaistīties vienkārši klusē.
Dīvainas dabas parādības ir novērojamas pēc cilvēku pazušanas – gluži vai tā, it kā Zeme censtos paslēpt pēdas. K9 – izmeklēšanas suņi spēj uztvert trauslākās smaržas, tādas, kas palīdzētu atrast pazudušos. Bet pēc šādām dabas izmaiņām, suņi vairs nespēj uztvert smaržas – viss ir pazudis. Dabas parku darbinieki un servisa cilvēki baidās runā par notiekošo. Vai tas ir viņu konfidencialitātes kods? Vai arī bailes?
BET KAS IR PAZUDUŠIE?
Tie, kas pazūd visbiežāk, raksturojami kā augstu intelektuāli cilvēki, kamēr daži no pazudušajiem ir bērni. Piemēram, Alois Krosts, kurš bija 62 gadus vecs vācu fiziķis, profesors un profesionāls kalnākāpējs, pazuda šajos parkos. Tad atkal starp pazudušajiem bijis trīs gadus vecais Džareds, kurš pastaigas laikā pazuda no takas. Bet Džareds pat nezināja, kā sasiet savas kurpju šņores, kad viņš pazuda.
MEKLĒJOT ATBILDES:
Jo vairāk šis fenomens tiek pētīts, jo dīvaināks tas sāk šķist.
Pazudušie allaž ir tie cilvēki, kas kalnu takās iet pirmie rindā vai arī pēdējie. Pazušanas neatbilst normām – nav pirkstu nospiedumi, vilkšanas vai iešanas pēdas, ne miņas no dzīvnieku uzbrukumiem. Tie, kas tiek atrasti dzīvi, vienmēr cieš no kāda veida grūtībām, piemēram, atmiņas zaudējumiem, nespējas parunāt vai noformulēt domu. Gluži tā it kā šo cilvēku iespējas pavēstīt par notikušo tiktu atņemtas. Bet varbūt tieši pretēji – šie zaudējumi ir kā iespēja izkļūt. Iespēja atgriezties pie sabiedrības.
Profesionāļi tiek iesaistīti meklēšanas operācijās. Viņi sāk meklēšanu no vietām, kurās cilvēki pazuduši. Starp šiem profesionāļiem ir Navajo indiāņi – vietējie iedzīvotāji, augsti trenētas militārās personas, K9 izmeklēšanas suņi un citu jomu eksperti, kas ir pieredzējuši līdzīga veida notikumu risināšanā.
Bet par ar visu šo profesionālo nodrošinājumu, progress noslēpuma atrisināšanā nav novērojams.