Jāizvairās no cukura, cieti saturošu vielu un tauku pārmērīgas lietošanas. (Nepieciešamība pēc taukiem vidēji sastāda 80—100 g diennaktī, no tiem 30% — augu eļļas. Dažādi ogļhidrāti asimilējas un tiek izmantoti organismā atšķirīgās pakāpēs un ar dažādu ātrumu.
Lai izvairītos no aptaukošanās, jāierobežo viegli asimilējamu ogļhidrātu daudzums, jāpalielina pektīnvielu daudzums. Kopumā diennakts nepieciešamība pēc ogļhidrātiem sastāda 350 — 400 g.) Vēžu vairums pieņemas svarā jau dzīves agrīnajos periodos.
Diētas pamatu jāsastāda proteīniem un jūras produktiem, kas nodrošinās nepieciešamo joda daudzumu. Bez tā vēl nepieciešama dārzeņu, augļu un zaļumu dažādība.
Vēža minerālsāls — kalcija fluorīds. (Par kalciju visos sīkumos stāstīts agrāk. Fluors nepieciešams kaulaudu būvei, sevišķi zobiem. To lielā daudzumā satur jūras zivis un jūras augi, maz — piena produktos, augļos un dārzeņos).
Fluora nepietiekamība var izraisīt varikozas vēnu saslimšanas, muskuļaudu novājināšanos, zobu sadrupšanu un redzes pasliktināšanos. Sī minerāla lielākie avoti — piena produkti, siers, jogurts, kāposti (tai skaitā Savojas un sarkanie), kressalāti, ķirbji, sīpoli, apelsīni, citroni, olu dzeltenumi, rozīnes un rudzu maize.
Tiem, kas vēlas notievēt, jāiesaka ar biezpienu sajaukti rīvēti sīpoli, kas apbārstīti ar seleriju sēklām. Ar šo masu noziež gabaliņu rudzu maizes vai sausiņu.
Šīs zīmes tradicionālie ārstniecības augi — akmeņlauzītes, baltā magone, gavēņzāle, salvijas, portulakas, rozmarīns.
Nav nepieciešamības pastiprināt savu diētu ar E un B grupas vitamīniem, vērtīgāki ir vitamīni no dabīgiem produktiem.