Pamēģiniet pievērst uzmanību savai ierastajai ikdienas elpošanai. Ko dod tāda šķietami vienkārša, gluži automātiska darbība? Izrādās – ļoti daudz. Piemēram, lai ātrāk nomierinātos, atbrīvotos no emocionālas spriedzes, pilnīgi pietiek sākt elpot nedaudz lēnāk kā parasti. Turklāt sekošana savai elpošanai palīdz koncentrēt apziņu un atbrīvot to no nevajadzīgām domām, jo nav iespējams vērīgi sekot sava organisma darbībai un tajā pašā laikā domāt par kaut kādām citām lietām. Bet domas, kuras nemitīgi jaucas pa galvu, arī ir viens no galvenajiem daudzu problēmu cēloņiem, no kā nepieciešams atbrīvoties. Tāpēc elpošana te var lieti palīdzēt, un šajā gadījumā tās patiešām ir zāles, kas nav tālu jāmeklē. Vienīgais, kas tiek prasīts no cilvēka, – sajust savu elpošanu un iemācīties to regulēt. Ieskatam dažas no elpošanas tehnikām.
Viļņveida elpošana
Kas ir tās būtība? Šajā elpošanas procesā piedalās ne tikai krūškurvja muskuļi, bet arī vēdera preses muskuļi – ieelpojot muskuļu “vilnis” gar vēdera priekšējo sieniņu veļas no lejas uz augšu, bet izelpojot vēders tiek ierauts un it kā pielīp mugurkaulam, bet krūškurvis noslīd nedaudz uz leju. Šāda elpošana, kas patiesībā nav uzskatāma par kādu īpašu tehniku, bet gan dabisku elpošanas veidu, mūsdienu cilvēks laika gaitā ir zaudējis.
Dabiskās elpošanas trūkums rada enerģijas apmaiņas traucējumus ar apkārtējo vidi, veido pasīvās zonas organismā un kā sekas – imūnsistēmas novājināšanos. Praktizējot viļņveida elpošanu, aktīvā diafragmas un vēdera preses muskuļu kustība katras ieelpas–izelpas laikā veic iekšējo orgānu masāžu, aktivizējas visas šķidrumu saturošās organisma vides un notiek piesātināšanās ar enerģiju. Dabiskais elpošanas veids spēj rosināt un aktivizēt organisma dabiskos pašregulācijas un pašatveseļošanās mehānismus. Šādi elpojot, pakāpeniski pazūd muskuļu bloki, izlīdzinās organisma enerģētiskais un psihiskais potenciāls.
Elpošana, aizturot elpu izelpā
Tas ir nākamais elpošanas veids, kas jūtami maina cilvēka pašsajūtu. Galvenais šajā metodē ir tas, lai brīvā un dziļā elpa nāktu no vēdera lejasdaļas. Jāelpo ciklveidīgi: ieelpa–izelpa un elpas aizturēšana. Elpu jācenšas aizturēt, cik vien iespējams, nesagādājot, protams, sev diskomfortu. Pēc tam elpas aizturi lēnām pārtrauc, divas reizes ieelpo un izelpo, un atkal elpu aiztur. Tālāk – pieaugošā kārtībā: trīs, četri, pieci ieelpu–izelpu cikli starp aizturēm.
Sevišķi labi šis elpošanas veids palīdz tiem, kuru prāts un domas nepārtraukti aizņemtas ar dažādām problēmām, kuriem neatliek laika pievērst uzmanību sev un savai pašsajūtai. Ja šādam cilvēkam viņa dabisko enerģētisko plūsmu aktivizē strauji, viņš var pat zaudēt samaņu. Elpojot pēc šīs metodes, tas nenotiek, jo, aizturot elpu, organismā tiek radīta stresa situācija, un, lai “izdzīvotu”, tas sāk aktivizēt šūnu piesātināšanas procesus. Rezultātā – apziņa atgriežas šūnā.
Jebkura enerģētiskā procesa efektivitāte organismā pieaug vairākkārt, ja šo procesu regulē paša cilvēka elpošana.
Tikai jāuzticas pašam sev, savam ķermenim un elpošanai.
Praktiski vingrojumi pašsajūtas uzlabošanai, izmantojot viļņveida elpošanu
* Apsēžas uz krēsla, mugura taisna, nepieskaroties atzveltnei. Skatiens viegli vērsts uz priekšu. Rokas uz ceļgaliem ar plaukstām uz augšu. Mugura, pleci un kakls atslābināti.
* Uzmanība pamazām tiek koncentrēta uz elpošanu. Vispirms tajā jāieklausās brīvi, tad pamazām sāk tās regulēšanu.
Ieelpa: vēders atslābinās un izspiežas uz āru, krūškurvja kustības minimālas, gaiss plaušās tiek ievilkts, galvenokārt izmantojot vēdera un diafragmas kustības.
Izelpa: vēders tiek ievilkts, tas pavirzās uz augšu zem ribām, it kā censtos pielipt mugurkaulam. Krūškurvja kustības minimālas, gaiss no plaušām izplūst, pateicoties diafragmas un vēdera spiedienam.
Nedrīkst aizmirst, ka mugurai, pleciem un kaklam jābūt atslābinātiem.
Kad elpošana ar vēderu būs apgūta, metodi var papildināt ar domu vizualizāciju.
Ieelpa: kaut kas smalks un maigs ceļas pa ķermeni augšup, tas iet cauri visam ķermenim no papēžiem līdz pat pakausim, tas iziet cauri pakausim un paceļas gaisā.
Izelpa: šis smalkais un maigais “kaut kas” plūst lejup pa ķermeni, izejot tam visam cauri, tas ieplūst caur pakausi un, sasniedzot papēžus, aizplūst kaut kur lejup.
Veicot vizualizāciju, jāelpo lēnām, bet dziļi. Vingrojumu izpilda ne mazāk kā 15 minūtes. Maksimālais laiks nav ierobežots.