Savā būtībā cilvēks ir atvērta enerģētiska sistēma. Viņš ne tikai atdod enerģiju, bet arī uzlādējas pats un pirmām kārtām no apkārtējas vides, augiem un dzīvniekiem, zemes un kosmosa. Taču daži cilvēki labprāt uzlādējas ar enerģiju, ko nosūc apkārtējiem.
Droši vien katram ir nācies saskarties ar cilvēku, kad pat pēc neilga kontakta ar viņu rodas sajūta kā izspiestam citronam – iestājas nespēks, tāds kā miegainums, pasliktinās garastāvoklis, pazeminās darbspējas vai sliktākā gadījumā sāk svārstīties asinsspiediens, sāpēt galva, parādās kuņģa vai zarnu trakta funkciju traucējumi. Tas viss nozīmē tikai vienu – sarunbiedrs bijis enerģētiskais vampīrs, kurš, uzlādējot sevi, novedis jūs līdz slimīgam stāvoklim.
Starp citu, aptuveni 80% bērnu vecumā no 4 līdz 8 gadiem ir vampīri. Tieši tāpēc bioenerģētiķi iesaka laiku pa laikam no viņiem atpūsties: ja kopā ar bērniem tiek pavadīts absolūti viss laiks, var ne tikai nopietni iedragāt savu veselību, arī pats bērns neiemācīsies uzlādēties no dabas vai kosmosa un tā arī paliks par vampīru.
Agresori un dēles
Visus enerģētiskos vampīrus var iedalīt divās kategorijās. Pie pirmās pieder tā sauktās enerģētiskās dēles. Tie ir nomaskējušies zagļi, kas slepus klusītiņām nosūc enerģiju (viņus mēdz dēvēt arī par Mēness vampīriem, kaut gan patiesībā piesūkties svešai enerģijai viņi var jebkurā diennakts laikā).
Pilnīgs pretstats dēlēm ir enerģētiskie agresori, kas savam upurim uzbrūk atklāti, provocē uz ķildām un skandāliem. Viņus savukārt mēdz saukt arī par Saules vampīriem (kas tāpat nav precīzi, jo tikpat labi uzbrukums var notikt arī naktī).
Pirmajam tipam piederīgie ir īgņas, nīgri cilvēki, kas vienmēr žēlojas par savu grūto dzīvi un ar savu nemitīgo gaušanos mājiniekus var padarīt vai trakus. Otrā tipa pārstāvji ir aktīvi, skaļi, bravūrīgi, pašpārliecināti, nereti egoistiski cilvēki, kas visas problēmas labprātāk risina skandālu ceļā un runāt prot tikai paaugstinātos toņos.
Kā rīkojas vampīri, lai panāktu no upura sev tik vēlamo viņa enerģijas lādiņa izvirdumu?
Daudziem noteikti būs pazīstama šāda aina: vīrs (sieva, vīramāte, brālis – vienalga kurš) pārrodas mājās drūms un norūpējies. Viņš ir sagumis un lēns, sarunu ar mājiniekiem sāk klusā, nogurušā balsī. Bet tad arvien vairāk un vairāk iekaist, izsaka pārmetumus ģimenes locekļiem par reāliem un šķietamiem grēkiem, savu daļu sutas saņem ikviens – gan pieaugušais, gan bērns. Bet jums aizraujas elpa, sirds sitas, rokas trīc un galvā šaudās viena vienīga doma: “Kas noticis? Kāpēc viņš tā aizsvilās uz līdzenas vietas?…” Tieši šajā brīdī arī sašūpojas jūsu iekšējā enerģija (prāna) un aizplūst uz ārējo enerģētisko apvalku. Un tad viņš to paņem. Un atdzīvojas – acis sāk spīdēt, balss kļūst skanīga, seja atplaukst. Un kā gan ne, ja izdevās uzlādēties ar tik vajadzīgo svešo enerģiju!
Reizēm mēdz būt arī citādi. Kāds no ģimenes locekļiem, piemēram, sieva, nepārtraukti par visu žēlojas: par netaisnību darbā, par neklausīgajiem bērniem, par nebeidzamajiem mājas darbiem utt., un katrā konkrētā gadījumā prasa padomu, kā šo situāciju mainīt… Nelaime tikai tā, ka neviens no padomiem viņai nav pieņemams, jo katram tiek atrasti kaut kādi, pat absurdi pretargumenti. Tāpēc viņa turpina tincināt vēl un vēl… Rezultāts ir tāds pats kā iepriekšējā situācijā: konflikts, skandāls (nu, cik var prašņāt!), un – enerģija aizplūst.
Šādas dēles tik ļoti pieķeras savam upurim (īpaši dzīvesdraugam vai draudzenei), ka nespēj bez viņa dzīvot ne dienu. Ja upurim nākas uz ilgāku laiku doties, piemēram, komandējumā, vampīrs vienkārši saslimst, jo uzlādēt sevi ar kolēģu vai draugu enerģiju ir daudz sarežģītāks process.
Starp citu, sievietēm vampīrisma lēkmes bieži mēdz būt cirkulāras. Proti, kādu laiku viņa terorizē bērnus, novedot tos līdz histērijai, tad – kādu laiku vīru vai citu tuvinieku.
Nepadoties provokācijām
Pirmais un galvenais likums, kā nepadoties vampīrisma uzbrukumam, ir pārsteidzoši vienkāršs: neatvieglojiet dzīvi vampīram, neļaujiet sevi izprovocēt uz emocionālu enerģētisku uzliesmojumu. Pat ja tiek izteikti apvainojumi un pārmetumi, lai cik aizvainojoši un nepatiesi tie būtu, jāsavalda dusmas un mierīgi, sevī par visu pasmaidot, jāatbild: “Jā, dārgais!” vai “Labi, mīļā!”
Nedrīkst aizmirst vienu: kamēr cilvēks dusmojas uz savu sarunu biedru, enerģija, kuras izvirdumu tik ļoti gaida vampīrs, virmo un laužas uz āru. Vēl jāzina, ka bieži vien vampīrs pat neapzinās, ka viņš tāds ir.
Diemžēl saglabāt mieru, kas ir pasīvā aizsardzība, ne vienmēr izdodas. Izsalcis vampīrs var būt briesmīgs. Agresori, nesagaidījuši enerģijas izvirdumu, ir gatavi sasist traukus pret skopā vīra (vai sievas) galvu, bet dēles, visticamāk, aizcirtīs aiz sevis durvis un dosies meklēt citu upuri. Nereti tas ir arī laulības šķiršanas iemesls, proti, “mani nesaprot, mani ignorē…”. Šajā gadījumā problēma no enerģētiskās plaknes pāriet psiholoģiskajā. Tāpēc ļoti svarīgi iemācīties radīt spēcīgas enerģētiskās bruņas (aktīvā aizsardzība). Ir vairāki gadsimtiem pārbaudīti veidi, kā to darīt un kurus joprojām praktizē bioenerģētiķi.
Jāteic, ik reizi uzduroties neiedragājamam mūrim, vampīrs diezgan ātri pārstās uzbrukt, un viņam gribot negribot nāksies pārorientēties un iemācīties sevi uzlādēt ar to enerģiju, ko dod daba, apkārtējā vide, kosmoss. Aktīvās aizsardzības veidi ir šādi.
Kokons
Ērti jāapsēžas, labā pēda jāuzliek kreisajai, roku pirksti jāsaāķē. Pēc tam domās jāiztēlojas, kā, sākot no grīdas, enerģija riņķo un vijas apkārt, ietin visu ķermeni stingrā kokonā un saplūst kopā virs galvas. Kad kokons gatavs, domās tas jāaplūko no lejas līdz augšai, un, ja nepieciešams, tinuma kārtas var papildināt.
Gredzens
Pierādīts, ka mūsu iekšējā enerģija visvieglāk izplūst caur galvu un ekstremitātēm. Tāpēc, lai noturētu savu prānu, var praktizēt arī šādu paņēmienu: saāķē roku pirkstus un sakrusto kāju pēdas un brīdī, kad vampīrs cenšas “noskaidrot attiecības”, visu uzmanību koncentrē uz šīm vietām. Var arī pārlikt kāju pār kāju, taču tas ir mazāk efektīvi.
Vāks un cilindrs
Vēl viens ielāgojams paņēmiens ir šāds: spilgti jāiztēlojas, ka zem kājām ir metālisks disks, un domās jāuzliek sev tāds pats metāla vāks, kas cieši pieguļ diskam (aptuveni kā sviesta trauciņš ar vāciņu), un jāpārliecina pašam sevi, ka metāls atsitīs visus kaitīgos enerģētiskos uzbrukumus.
Savdabīga šā paņēmiena modifikācija ir vizualizēts metāla cilindrs bez vāka. Viens tā gals, kurā atrodas cilvēks, atduras pret zemi, bet otrs aizstiepjas kosmosā (kaut kas līdzīgs bezgalīgai caurulei). Uzskata, ka šajā gadījumā energoinformatīvā saikne ar noosfēru netiek pārtraukta.