Pirms septiņiem gadiem es izdarīju ko tādu, ko nožēloju vēl šodien…
Tā bija gluži ikdienišķa diena, taču jau vakarā tā vairs nebija kārtējā darba diena manai ģimenei. Tās dienas pēcpusdienā es sabruku – savas 15 gadus vecās meitas un vīra priekšā…
Šādas lietas nenotiek pēkšņi. Domas par pašnāvību nerodas tāpat vien. Tās aug ilgi jo ilgi. Šajā dienā es biju nokļuvusi ļoti nejaukā un skarbā strīdā ar meitu. Strīda izskaņā viņa nokliedza: „Es vienkārši gribu nomirt.”
Gadiem ilgi jau pirms tam es biju cīnījusies ar depresiju un domas par pašnāvību mani bija piemeklējušas ne reizi vien. Un šajā brīdī kaut kas manā prātā noklikšķēja. Man šķita, ka labākais veids, kādā viņai parādīt, kā es jūtos, ir tiešām aiziet no šīs pasaules. Kā jau es teicu, šodien es nožēloju to, kas notika tālāk.
Es paņēmu sauju ar tabletēm, glāzi ūdens un kliedzu: „Tu gribi sevi nogalināt? Gribi mirt? Tā tas notiek..” Un tas es noriju tabletes mana vīra un meitas priekšā.
Nākamajā dienā es pamodos slimnīcas gultā. Mans vīrs un meita bija man blakus.
Ja godīgi, es izjutu nožēlu par to, ka vispār esmu pamodusies. Bet drīz vien es pamanīju, cik ievainoti un nobijušies viņi abi bija. Tajā brīdī, tikai tad, es beidzot sapratu, kādu rētu es izveidotu. Ne jau sev. Bet gan maniem mīļajiem.
Drīz vien es tiku izrakstīta no slimnīcas. Es nevaru teikt, ka pēc tam mani nepiemeklēja domas par pašnāvību. Tās piemeklēja. Bet nu jau tās šķita attālākas, neīstenojamas. Es nebiju gatava to nodarīt savai ģimenei. Es beidzot reāli apjautu, ka tas, kas paveikts, nevar tikt pagriezts atpakaļ.
Daži atrod Dievu, bet es atradu spēku sevī un savā ģimenē. Es sāku novērtēt to, ka es vispār esmu dzīva. Es uzsāku ilgu darbu ar sevi un nepārtraukti lūdzu piedošanu ģimenei, kuru biju sāpinājusi. Ne jau ar vārdiem „Piedod man!”, bet gan ar darbiem. Es viņus mīlēju! Un centos to izrādīt vislabākajā iespējamajā veidā.
Kopš tās dienas līdz par šodienai, es katru rītu mostos un sev atgādinu, cik pasaule ir skaista, cik brīnišķīgi cilvēki tajā dzīvo un kādēļ es uz tās esmu. Un tas palīdz.