Vispopulārākā jogas forma – gan pie mums, gan arī Rietumu kultūrā – ir Hatha Joga. Hatha joga ir sarežģītu fizisko un elpošanas vingrinājumu sistēma. Daži par uzskata, ka Hatha Joga nav uzskatām par jogu tās galīgajā izpratnē, jo tā neizvirza sev nekādus augstākus mērķus, bet aprobežojas tikai ar fiziskajiem vingrinājumiem. Tās praktizēšana, cenšoties uzlabot veselību vai iegūt „joga spēkus”, visbiežāk dod gluži vai pretējus efektus. Tās praktizēšana, sliktākajā gadījumā, var traucēt nervu sistēmas harmoniskai darbībai.
Dažu mehānisko Hatha Jogas vingrinājumu pamatā ir asins pieplūduma izraisīšana smadzeņu centros un to kairināšana. Šie vingrinājumi turklāt kairina arī citus nervu pinumus. Taču atsevišķo centru intensificēšana tāpat kā visi vardarbīgie vingrinājumi, ne pie kā augsta nenoved.
Prānajamai (elpošanas vingrinājumi) nebūs labas un cēlas sekas, ja tā tiek praktizēta tikai mehāniski, neizvirzot garīgus mērķus. Prānajama, skardama tikai ārējo cilvēku, nevar pārveidot iekšējo, bet tieši iekšējā cilvēka pārveidošana ir visu patieso Mācību mērķis. Ne ar kādiem mehāniskiem vingrinājumiem nevar sasniegt garīgumu.
Bet pats galvenais – vardarbīgie vingrinājumi ir ļoti kaitīgi. Nervu centru kairināšana izraisa visnegaidītākos rezultātus. Ir zināmi gadījumi, kad cilvēks, nostājies uz galvas, mirklī zaudējis redzi. Nelaimes notiek mehānisko vingrinājumu izraisītā pārmērīgā asinsspiediena dēļ. Ja ir dispozīcija ar kādu organisku saslimšanu, tās var pastiprināties, piemēram, ja ir vājas plaušas, tas dod iespēju tuberkulozes attīstībai.
Vardarbīga Hahta Jogas praktizēšana un tās vingrinājumi var izjaukt fizisko līdzsvaru, kam ar laiku var sekot arī garīgā līdzsvara zudums.
Protams, viss ir labs, ja tiek praktizēts ar mēru. Arī Hahta Joga var būt laba un sniegt fizisko spēku, bet nepieciešams saprast, ka garīgu spēku iespējams iegūt, ejot garīgu ceļu.